Klientu portāls elektrum.lv

Vides informācija

Elektroenerģijas ražošanai Latvenergo koncernā tiek izmantots gan fosilais kurināmais – dabas gāze, gan atjaunīgie energoresursi (AER) – ūdens un vējš. Lielāko elektroenerģijas daļu uzņēmums saražo hidroelektrostacijās, bet pārējo elektroenerģiju termoelektrostacijās, tām strādājot koģenerācijas un arī kondensācijas režīmos.

  • Klimata pārmaiņas

    Siltumnīcefekta gāzu izraisītās klimata pārmaiņas ir viena no aktuālākajām globālajām vides problēmām. Latvenergo koncerna iekārtu modernizācija, aizstājot vecās, mazāk efektīvās iekārtas ar labāku tehnisko paņēmienu vadlīniju rekomendācijām atbilstošām iekārtām, ir nozīmīgs ieguldījums klimata pārmaiņu samazināšanā un izvirzīto mērķu sasniegšanā.

    Latvenergo aktivitātes klimata pārmaiņu jomā ir atbilstošas klimata pārmaiņu politikas mērķiem, kas noteikti Latvijas  politikas plānošanas dokumentos t. sk. Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam un Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Eiropas Savienības klimata mērķiem.

    Viens no rādītājiem, kas raksturo saražotās enerģijas ietekmi uz vidi, ir oglekļa  dioksīda (CO2) emisija uz saražoto elektroenerģijas vienību. Šis rādītājs raksturo atjaunīgo energoresursu un fosilā kurināmā patēriņa sadalījumu un efektivitāti- jo zemāka ir CO2 emisija uz saražoto elektroenerģijas vienību, jo  lielāks elektroenerģijas īpatsvars ir saražots no atjaunīgiem energoresursiem (galvenokārt izmantojot ūdens resursu Daugavas hidroelektrostacijās), un jo efektīvāk darbojušās termoelektrostaciju iekārtās (TEC-1 un TEC-2).    

    2017.gadā CO2 emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību koncernā kopumā ir 0,06 tonnas CO2/MWh, savukārt Rīgas termoelektrostacijās – 0,25 tonnas CO2/MWh. 2017.gadā ūdens pietece Daugavā ir bijusi neraksturīgi liela, tamdēļ salīdzinot ar 2016.gadu, Daugavas HES saražots par 74% vairāk elektroenerģijas, nosakot koncerna kopējās CO2 emisijas intensitātes samazinājumu.

    COemisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību (2013-2017)

    Informācija par patērētājiem piegādātās elektroenerģijas izcelsmi un ietekmi uz vidi (īpatnējā  COemisija uz enerģijas vienību) atrodama šeit:

    2017.gadā no AS “Latvenergo" sadedzināšanas iekārtām emitētas 882 tūkstošus tonnu CO2., kas ir par 23% mazāk nekā pērn. CO2 emisijas samazinājumu galvenokārt nosaka fakts, ka 2017.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ievērojami vairāk elektroenerģijas izstrādāts Daugavas HES.

    Tikai 51,59 t no tām radītas, dedzinot dabas gāzi Lielvārdes kabeļu mezgla katlu mājā. Pārējo CO2 emisijas apjomu veido TEC-1 un TEC-2 emisijas. Papildus norādītajam apjomam Latvenergo koncernā CO2 emisija rodas arī no transportam izmantotās degvielas. Autotransporta radīto CO2 emisiju apjoms 2017.gadā ir 7,1 tūkstotis tonnu, kas veido nepilnu 1% no kopējā CO2emisiju daudzuma.

  • Eiropas savienības Emisiju tirdzniecības sistēma (ES ETS)

    AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 ir iekārtas, kuru dalība ES ETS ir obligāta. TEC-1 un TEC-2  oglekļa dioksīda emisijas tiek uzskaitītas un ziņotas atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības regulu prasībām.

    2013.gadā sākas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) trešais periods, kas atšķirībā no iepriekšējās kārtības nosaka, ka emisijas kvotas bez maksas tiek piešķirtas tikai siltumenerģijas ražošanai, un piešķirto kvotu apjoms pakāpeniski samazinās līdz 2020.gadam, sasniedzot 30 % no nepieciešamā apjoma.

    Atbilstoši Latvijas republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumiem Par emisijas kvotu  piešķiršanu iekārtu sarakstā emisijas kvotu sadalei  2013.- 2020.gadam iekļautajiem operatoriem 2017.gadam Rīgas TEC siltumenerģijas ražošanai tika piešķirtas 295 942 kvotas. Viena tonna CO2 emisijas ir ekvivalenta vienai kvotai.

  • Emisijas atmosfērā

    Kaitīgo vielu emisija atmosfērā ir tieši atkarīga no izmantotā kurināmā veida un tā izmantošanas tehnoloģijas un efektivitātes. Dabasgāze ir viens no videi draudzīgākajiem kurināmā veidiem, kuru pamatā izmanto TEC-1 un TEC-2, kā arī Lielvārdes kabeļu mezgla katlu mājā. Sadedzinot dabas gāzi atmosfērā, bez CO emisijas nonāk slāpekļa oksīdi (NOx) un oglekļa monoksīds (CO). Līdz ar to abās termoelektrostacijās kā avārijas kurināmo ūdens sildāmajos katlos  izmanto tikai dīzeļdegvielu. Dedzinot dīzeļdegvielu, atmosfērā papildus NOx un CO emisijām rodas nenozīmīgs  daudzums sēra dioksīda  (SO2), jo tiek izmantota dīzeļdegviela ar sēra saturu ne lielāku par 0.1%, kā arī nebūtiska  cieto daļiņu emisija. Koksne tiek izmantota AS "Latvenergo" Ķeguma katlu mājā. To sadedzinot, atmosfērā nonāk NOx, CO un cietās daļiņas. Ķeguma katlu māja ir galvenais cieto daļiņu avots, kas rada 0.65 t no kopējā AS "Latvenergo" cieto daļiņu daudzuma.

    AS "Latvenergo" emisijas atmosfērā 2017.gadā:

      NOx
    t
    CO
    t
    Cietās. d.
    t
    SO2
    t
    Koncerns kopā, t.sk.: 613 318 13,8 5
                AS "Latvenergo" 493,2 183,2 0,66 0,04
  • Ūdens resursu izmantošana

    Ūdens resursus AS "Latvenergo" izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai. AS "Latvenergo" ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni.

    2017.gadā darbības nodrošināšanai patērēti 1 582 tūkstoši m3 ūdens, t. sk. 85% jeb 1 345 tūkstoši m3 virszemes ūdens, 9% jeb 145 tūkstoši m3 pazemes ūdens un 6% jeb 92 tūkstoši m3 ūdensvadu ūdens.

    Lielākais virszemes ūdens patērētājs ir Rīgas TEC-2, kas ražošanas vajadzībām 2017.gadā patērējis 1 340 tūkstošus m3 ūdens - 33% no šī apjoma jeb 443 tūkstoši m3 ir dzesēšanas ūdens. Savukārt lielākais pazemes ūdens patērētājs (siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai) ir Rīgas TEC-1, 2017.gadā izlietojot 60 tūkstošus m3 pazemes ūdens.

    Ūdens resursu patēriņš 2017.gadā (tūkst m3):

      Virszemes ūdens Pazemes ūdens Ūdensvada ūdens Kopā
    Koncerns kopā, t.sk.: 1345 145 92 1582
                AS "Latvenergo" 1340 109 63 1512
  • Notekūdeņu novadīšana

    Ūdens resursu izmantošana ir cieši saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas procesu. Latvenergo darbībā rodas ražošanas, lietus un sadzīves notekūdeņi.

    TEC-1 ražošanas notekūdeņi tiek attīrīti lokālās attīrīšanas iekārtās un novadīti Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Ražošanas procesā radušies notekūdeņi tiek attīrīti TEC-2 lokālajās attīrīšanas iekārtās un novadīti Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kolektorā.

  • Bioloģiskā daudzveidība

    Latvenergo koncerna rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un darbības ietekmes mazināšanu ir viens no koncerna Vides politikas pamatprincipiem. Savā darbībā koncerns plāno un realizē pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Galvenie virzieni šajā jomā ir zivju resursu atjaunošana un Daugavas krastu stiprināšana.

    Atbilstoši normatīvo aktu prasībām Latvenergo koncerns ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas baseinā un Daugavas krastu nostiprināšanai un inženieraizsardzības būvju uzturēšanai. Zivju resursu atjaunošanas izdevumi tiek novirzīti zivju populāciju mākslīgai atražošanai, tādējādi, minimizējot Daugavas HES radīto ietekmi uz tām. 2017.gadā šajā programmā veikti maksājumi 1 035 tūkstošu EUR apmērā, nodrošinot Daugavas baseina zonā 600 tūkstoši laša un taimiņa smolta mazuļu, 700 tūkstoši zandarta, sīgas un vimbas mazuļu, kā arī 12 miljoni nēģu kāpuru ielaišanu. 2017.gada sākumā stājās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz Daugavas krastu stiprināšanas izdevumu segšanu, kurus no 2017.gada segs no dabas resursu nodokļa par elektroenerģijas ražošanai HES izmantoto ūdeni. Pārskata gadā nodoklī samaksāti 6,8 miljoni EUR.

    Zivju resursu atjaunošanas jomā Latvenergo koncerns sadarbojas ar biedrību "Mēs zivīm"
    Latvenergo koncerns 2017.gadā turpināja sadarbību ar biedrību "Mēs zivīm". 2017.gada aprīlī veikta 400 mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Ķeguma HES un Rīgas HES ūdenskrātuvē, lai veicinātu Daugavas baseinam raksturīgo zivju sugu atjaunošanu. Sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" un Ogres novada pašvaldību 2017.gadā īstenots projekts "Vedzes upes tīrīšana". Tā ietvaros 12 km garā upe attīrīta no koku sagāzumiem un bebru aizsprostiem, uzlabojot ūdens caurvades spēju, ekoloģisko kvalitāti un nodrošinot labvēlīgākus apstākļus lašveidīgajām zivīm un strauta nēģim. Pēc tīrīšanas darbu pabeigšanas upē ielaisti 2 tūkstoši strauta foreļu mazuļu, papildinot Daugavas baseina ūdenstilpju zivju resursus.

    Papildus minētajiem zivju resursu atražošanas pasākumiem Latvenergo koncerns novērš zivju bojāeju ūdenslīmeņu pazemināšanas laikā, lai vasaras periodā veiktu nepieciešamos remontdarbus hidroelektrostacijās. Kad remontdarbu veikšanai hidroelektrostacijās tiek pazemināts ūdenslīmenis, koncerns pielāgo HES darbības režīmus un sadarbībā ar biedrību organizē atsegto platību apsekošanu.

    Ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju izpēte Daugavas baseinā
    2017.gadā turpināta 2013.gadā uzsāktā izpēte par ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju Daugavas baseinā. Izpētes mērķis ir saprast Atlantijas lašu uzvedību nārsta vietās Ogres upē un analizēt šīs sugas spēju iedzīvoties. 2017.gada rudenī Ogres upē ielaisti 20 iezīmēti laši, veikts monitorings un iegūto datu analīze. Izpētes rezultāti tiks izmantoti, lai papildus esošajām aktivitātēm vērtētu un plānotu citus zinātniski pamatotus zivju resursu aizsardzības pasākumus Ogrē un Daugavā, veicinot zivju resursu dabisko atražošanos.

  • Vides prasību izpildes uzraudzība

    Vides normatīvo aktu prasību izpildes nodrošināšanai AS "Latvenergo" aktīvi sadarbojas ar valsts vides institūcijām, sniedzot ar vides aizsardzību saistīto informāciju, organizējot ietekmes uz vidi novērtējumu, pildot piesārņojošās darbības atļauju nosacījumus, kā arī konsultējoties par vides aizsardzības jautājumiem.

    2017.gadā koncernā veiktas piecas Valsts vides dienesta plānveida tematiskās pārbaudes, kā arī viena Veselības inspekcijas plānveida kontrole. Pārbaužu rezultātā par koncerna darbību 2017.gadā nav saņemti būtiski aizrādījumi vai sankcijas no kontrolējošām institūcijām.

    2017.gada janvārī noticis viens naftas produktu noplūdes gadījums Pļaviņu HES, par ko Madonas Reģionālā vides pārvalde sastādīja pārkāpuma protokolu. Pamatojoties uz to, pieņemts lēmums par administratīvo pārkāpumu un piemērota soda nauda 1 600 EUR apmērā. Noplūdes vietā tika veikta piesārņojuma seku ierobežošana un likvidēšana, kā arī apzināti nepieciešamie pasākumi, lai turpmāk mazinātu vai pilnībā izslēgtu šāda piesārņojuma rašanos.

Personas datu apstrāde         Sīkdatņu politka      © AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana komerciālos nolūkos ir aizliegta. Citējot atsauce obligāta.