Klientu portāls elektrum.lv

Vides informācija

Elektroenerģijas ražošanai Latvenergo koncernā tiek izmantots gan fosilais kurināmais – dabas gāze, gan atjaunīgie energoresursi (AER) – ūdens un vējš. Lielāko elektroenerģijas daļu uzņēmums saražo hidroelektrostacijās, bet pārējo elektroenerģiju termoelektrostacijās, tām strādājot koģenerācijas un arī kondensācijas režīmos.

  • Klimata pārmaiņas

    Viena no aktuālākajām globālajām vides problēmām, kas ietekmē uz koncerna darbību attiecināmos tiesību aktus, ir siltumnīcefekta gāzu izraisītās klimata pārmaiņas. Mērķi un rīcības klimata politikas jomā pēc 2020.gada noteikti Parīzes nolīgumā, ko parakstījusi arī ES un Latvija. Lai piedalītos ES kopējo mērķu sasniegšanā un starptautisko saistību izpildē klimata jomā, 2018.gadā Latvijā turpinājies darbs pie vairāku politikas plānošanas dokumentu izstrādes, kuru mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām. Koncerns iesaistās arī zināšanu un viedokļu apmaiņā par globālām vides problēmām un to risinājumiem. 2018.gadā koncerns piedalījās Hāgas iniciatīvas ziņojuma sagatavošanā par Polijas un Baltijas valstu uzņēmējdarbības ieguldījumu klimata jautājumu risināšanā. Ziņojums tika prezentēts ANO klimata konferencē Polijā.

    Latvenergo koncernam kā nozīmīgam enerģijas ražotājam, klimata mērķu sasniegšana būs nozīmīgs izaicinājums turpmākajos gados. Tāpēc jau tagad koncerns mērķtiecīgi plāno investīcijas, lai attīstītu un veidotu ražošanas portfeli ar zemām SEG emisijām un dotu ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā.

    Viens no rādītājiem, kas raksturo saražotās enerģijas ietekmi uz vidi, ir oglekļa  dioksīda (CO2) emisija uz saražoto elektroenerģijas vienību. Šis rādītājs raksturo atjaunīgo energoresursu un fosilā kurināmā patēriņa sadalījumu un efektivitāti- jo zemāka ir CO2 emisija uz saražoto elektroenerģijas vienību, jo  lielāks elektroenerģijas īpatsvars ir saražots no atjaunīgiem energoresursiem (galvenokārt izmantojot ūdens resursu Daugavas hidroelektrostacijās), un jo efektīvāk darbojušās termoelektrostaciju iekārtas (TEC-1 un TEC-2).    

    2018.gadā koncerna CO2 emisija pieaugusi par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Sauso laikapstākļu un mazās Daugavas pieteces dēļ ievērojami vairāk elektroenerģijas izstrādāts termoelektrostacijās, kas enerģijas ražošanai izmanto dabasgāzi. Turklāt vairāk nekā 20% no pārskata gadā saražotās elektroenerģijas izstrādāti kondensācijas režīmā, kam raksturīgs augstāks emisijas līmenis nekā koģenerācijas režīmam.

    2018.gadā CO2 emisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību koncernā kopumā ir 0,156 tonnas CO2/MWh, savukārt Rīgas termoelektrostacijās – 0.295 tonnas CO2/MWh.

    COemisija uz vienu saražoto elektroenerģijas vienību (2014-2018)

    Informācija par patērētājiem piegādātās elektroenerģijas izcelsmi un ietekmi uz vidi (īpatnējā  COemisija uz enerģijas vienību) atrodama šeit:

    2018.gadā no AS “Latvenergo” sadedzināšanas iekārtām emitētas 1 213 tūkstoši tonnas CO2. Tikai 35 t no tām radītas dedzinot dabas gāzi Lielvārdes kabeļu mezgla katlu mājā. Pārējo CO2 emisijas apjomu veido TEC-1 un TEC-2 emisijas.  Papildus norādītajam apjomam Latvenergo koncernā CO2 emisija rodas arī no transportam izmantotās degvielas. Autotransporta radīto CO2 emisiju apjoms 2018.gadā 8.1 tūkstotis tonnu, t.sk AS “Latvenergo” izmantotā transporta CO2 emisija –  953 t.  

  • Eiropas savienības Emisiju tirdzniecības sistēma (ES ETS)

    AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 ir iekārtas, kuru dalība ES ETS ir obligāta. TEC-1 un TEC-2  oglekļa dioksīda emisijas tiek uzskaitītas un ziņotas atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības regulu prasībām.

    ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nosaka, ka emisijas kvotas bez maksas tiek piešķirtas tikai siltumenerģijas ražošanai, un piešķirto kvotu apjoms pakāpeniski samazinās līdz 2020.gadam, sasniedzot 30% no nepieciešamā apjoma.

    Atbilstoši Latvijas republikas  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumiem Par emisijas kvotu  piešķiršanu iekārtu sarakstā  emisijas kvotu sadalei  2013.- 2020.gadam iekļautajiem operatoriem. 2018.gadam Rīgas TEC siltumenerģijas ražošanai tika piešķirtas 250 091 kvotas. Viena tonna CO2 emisijas ir ekvivalenta vienai kvotai.

  • Emisijas atmosfērā

    Kaitīgo vielu emisija atmosfērā ir tieši atkarīga no izmantotā kurināmā veida un tā izmantošanas tehnoloģijas un efektivitātes. Dabasgāze ir viens no videi draudzīgākajiem kurināmā veidiem, kuru pamatā izmanto TEC-1 un TEC-2. Sadedzinot dabas gāzi atmosfērā bez CO emisijas nonāk slāpekļa oksīdi (NOx) un oglekļa monoksīds (CO). Līdz ar to abās termoelektrostacijās kā avārijas kurināmo ūdens sildāmajos katlos  izmanto  tikai dīzeļdegvielu. Dedzinot dīzeļdegvielu atmosfērā papildus NOx un CO emisijām rodas nenozīmīgs  daudzums sēra dioksīda  (SO2), jo tiek izmantota dīzeļdegviela ar sēra saturu ne lielāku par 0.1%, kā arī nebūtiska  cieto daļiņu emisija. Dīzeļdegvielas uzglabāšanas laikā rodas ogļūdeņražu emisija.

    AS "Latvenergo" emisijas atmosfērā 2018.gadā:

      NOx
    t
    CO
    t
    Cietās. d.
    t
    SO2
    t
    Koncerns kopā, t.sk.: 904 426 10 5
                AS "Latvenergo" 789 305 0,4 0,012
  • Ūdens resursu izmantošana

    Ūdens resursus AS "Latvenergo" izmanto galvenokārt ražošanas procesu nodrošināšanai. AS "Latvenergo" ūdens patēriņa bilance ietver virszemes, pazemes un ūdensvadu ūdeni.

    2018.gadā darbības nodrošināšanai patērēti  2 501 tūkstoši m3 ūdens, t. sk. 93% virszemes ūdens, 4% pazemes ūdens un 3% ūdensvadu ūdens.

    Lielākais virszemes ūdens patērētājs ir TEC-2, kas pārskata gadā patērējis 2 321 tūkstošus m3 ūdens. 81% no šī apjoma ir dzesēšanas ūdens. TEC-2 patēriņu galvenokārt ietekmē ražošanas iekārtu darbības režīmi un izstrādātās enerģijas daudzums. Savukārt lielākais pazemes ūdens patērētājs ir TEC-1, kas siltumtīklu piebarošanas ūdens sagatavošanai izlietojis 37 tūkstošus m3 pazemes ūdens.

    Ūdens resursu patēriņš 2018.gadā (tūkst m3):

      Virszemes ūdens Pazemes ūdens Ūdensvada ūdens Kopā
    Koncerns kopā, t.sk.: 2345 100 76 2501
                AS "Latvenergo" 2321 68 49 2438
  • Notekūdeņu novadīšana

    Ūdens resursu izmantošana ir cieši saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas procesu. Latvenergo darbībā rodas ražošanas, lietus un sadzīves notekūdeņi.

    TEC-1 ražošanas notekūdeņi tiek attīrīti lokālās attīrīšanas iekārtās un  novadīti Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

    Ražošanas procesā radušies notekūdeņi tiek attīrīti TEC-2 lokālajās attīrīšanas iekārtās un novadīti Rīgas pilsētas lietus ūdeņu kolektorā.

  • Bioloģiskā daudzveidība

    Latvenergo koncerna rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un darbības ietekmes mazināšanu ir viens no koncerna Vides politikas pamatprincipiem. Savā darbībā koncerns plāno un realizē pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Galvenie virzieni šajā jomā ir zivju resursu atjaunošana un Daugavas krastu stiprināšana.

    Atbilstoši normatīvo aktu prasībām Latvenergo koncerns ik gadu veic maksājumus zivju resursu atjaunošanai Daugavas baseinā un Daugavas krastu nostiprināšanai un inženieraizsardzības būvju uzturēšanai. Zivju resursu atjaunošanas izdevumi tiek novirzīti zivju populāciju mākslīgai atražošanai, tādējādi, minimizējot Daugavas HES radīto ietekmi uz tām. 2018.gadā šajā programmā veikti maksājumi 1 035 tūkstošu EUR apmērā, nodrošinot Daugavas baseina zonā 600 tūkstoši laša un taimiņa smolta mazuļu, 820 tūkstoši zandarta, sīgas un vimbas mazuļu, kā arī 6,9 miljoni nēģu kāpuru ielaišanu. Kopš 2017.gada Daugavas krastu stiprināšanas izdevumus sedz no dabas resursu nodokļa par elektroenerģijas ražošanai HES izmantoto ūdeni. Pārskata gadā nodoklī samaksāti 3,59 miljoni EUR.

    Zivju resursu atjaunošanas jomā Latvenergo koncerns sadarbojas ar biedrību "Mēs zivīm".
    Latvenergo koncerns arī 2019.gadā turpina sadarbību ar biedrību "Mēs zivīm". 2018.gada aprīlī veikta 400 mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Ķeguma HES un Rīgas HES ūdenskrātuvē, lai veicinātu Daugavas baseinam raksturīgo zivju sugu atjaunošanu. Sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" un Koknese novada pašvaldību 2018.gadā uzsākts projekts "Pērses upes tīrīšana". Tā ietvaros trīs gadu laikā upe tiks attīrīta no koku sagāzumiem un bebru aizsprostiem, uzlabojot ūdens caurvades spēju, ekoloģisko kvalitāti un nodrošinot labvēlīgākus apstākļus dažādām zivju sugām.

    Papildus minētajiem zivju resursu atražošanas pasākumiem Latvenergo koncerns novērš zivju bojāeju ūdenslīmeņu pazemināšanas laikā, lai vasaras periodā veiktu nepieciešamos remontdarbus hidroelektrostacijās. Kad remontdarbu veikšanai hidroelektrostacijās tiek pazemināts ūdenslīmenis, koncerns pielāgo HES darbības režīmus un sadarbībā ar biedrību organizē atsegto platību apsekošanu.

    Putnu aizsardzība
    Putnu aizsardzības un izpētes jautājumos Latvenergo koncerns sadarbojas ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību (LOB). Īpašu uzmanību koncerns pievērš baltā stārķa aizsardzībai. Jau septīto gadu koncerns kopā ar LOB īsteno projektu Baltā stārķa monitorings nolūkā iegūt informāciju par baltā stārķa populāciju Latvijā. Latvijā ligzdo vismaz 12 000 balto stārķu pāru, un visbiežāk par ligzdas būvēšanas vietu šie putni izvēlas elektrolīniju balstus. 2018.gadā uz elektrolīniju balstiem Latvijā atradās 7 948 baltā stārķa ligzdas. Lai izpildītu elektroenerģijas piegādes drošības nosacījumus un samazinātu balto stārķu bojāeju elektrolīnijās, 2018.gadā, saskaņojot ar vides institūcijām, no elektrolīniju balstiem noņemtas 903 potenciāli bīstamas ligzdas. Stārķu ligzdošanas periodā putnus traucē tikai retos gadījumos, ja tiek apdraudēta energoapgādes un sabiedrības drošība.

    Izpētes
    Lai minētie pasākumi būtu sekmīgi un dotu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ir svarīgi veikt atbilstošu izpēti. Kopā ar sadarbības partneriem veicam izpētes par ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās atjaunošanas iespēju Daugavas baseinā. Veicam ihtiofaunas un zivju resursu izpētes un izvērtējam veikto upju tīrīšanas darbu nozīmīgumu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

  • Vides prasību izpildes uzraudzība

    Vides normatīvo aktu prasību izpildes nodrošināšanai AS "Latvenergo" aktīvi sadarbojas ar valsts vides institūcijām, sniedzot ar vides aizsardzību saistīto informāciju, organizējot ietekmes uz vidi novērtējumu, pildot piesārņojošās darbības atļauju nosacījumus, kā arī konsultējoties par vides aizsardzības jautājumiem.

    2018.gadā koncernā veiktas sešas Valsts vides dienesta plānveida tematiskās pārbaudes, kā arī viena Veselības inspekcijas plānveida kontrole. Būtiski aizrādījumi vai sankcijas no kontrolējošām institūcijām nav saņemtas.

     

Personas datu apstrāde         Sīkdatņu politka      © AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana komerciālos nolūkos ir aizliegta. Citējot atsauce obligāta.