Klientu portāls elektrum.lv

Vēsture

1939

22.decembris

Oktobrī darbu sāk Daugavas pirmā hidroelektrostacija- Ķeguma HES, bet decembrī-  Latvijas Valsts un Ministru prezidents K.Ulmanis paraksta likumu par Valsts elektrības uzņēmuma “Ķegums” izveidi - šo datumu Latvenergo koncerns uzskata par savu dzimšanas dienu. 

1940

No Latvijā saražotās elektroenerģijas kopapjoma  77% saražo  Ķeguma HES  no atjaunīgajiem resursiem – Daugavas ūdens. Elektrificē ap 6 tūkstoši zemnieku saimniecības. 

1941

Izveido Latvijas PSR Vietējās Rūpniecības Tautas komisariāta Enerģijas uzņēmumu pārvaldi Latenergo, bet vācu vara dibina Austrumzemes enerģijas piegādes sabiedrību ar  Latvijas ģenerālrajonu

1943

Izbūvē Brocēnu apakšstaciju, 88 kV elektrolīniju Jelgava-Brocēni –Liepāja. Būvē 20 kV elektrolīnijas  Tukums-Kandava, Valmiera-Valka, Aiviekste -Staicele,  Aiviekste -Koknese u.c.

1946

Atjauno Rīgas elektrostaciju Andrejsalā un Ķeguma HES pirmo hidroagregātu. Sāk atjaunot karā izpostītās elektrolīnijas.  

1955

Lai nodrošinātu centralizētu Rīgas apgādi ar siltumenerģiju gada aukstajos mēnešos, darbu sāk Rīgas TEC-1. 2.kārtu pabeidz 1959.gadā, sasniedzot 129 MW elektrisko jaudu.

1960

Sāk būvēt pirmo 330 kV elektrolīniju no Baltijas VRES (Igaunija) uz Rīgu un Šauļiem ar sadalni Salaspilī. Pabeidz 88 kV elektropārvades līniju pārkārtošanu 110 kV spriegumam.

1961

Sāk Pļaviņu HES celtniecību. 1965.gadā iedarbina pirmos piecus hidroagregātus.

Rīgā darbu sāk  PSRS Ziemeļrietumu apvienotās energosistēmas dispečeru pārvalde. 

1963

Tiek pabeigta kolektīvo un padomju saimniecību pievienošana Latvijas vienotajam elektrotīklam. Savu darbību cita pēc citas pārtrauc mazās elektrostacijas.

1966

Pļaviņu HES ar 10 hidroagregātiem sasniedz projektēto jaudu – 825MW. Elektrostacijai ir nozīmīga loma Latvijas energoapgādē un Baltijas reģiona energosistēmas stabilas sadarbības nodrošināšanā.

1970

Pieaugot pieprasījums pēc elektriskās enerģijas un siltumenerģijas  Rīgā, tiek uzsākta Rīgas TEC-2 celtniecība.

1974

Uzsāk Daugavas aizsprostošanu pie Rīgas HES un novembrī iedarbina pirmo hidroagregātu. 1979.gadā Rīgas HES jaudu no 384MW palielina līdz 402MW.

1979

Rīgas TEC-2 sasniedz pilnu projektēto elektrisko jaudu – 390MW.

Sāk darboties Ķeguma HES-2 ar jaudu 192MW.

1989

Izveido ražošanas apvienību Latvenergo - Latvijas energosaimniecība atgriežas Latvijas institūciju pakļautībā. Pie Latvenergo ēkas Rīgā P.Brieža ielā tiek svinīgi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

1992

Nodibina Baltijas valstu enerģētisko sistēmu apvienību ar koordinācijas centru Dispečeru centrs (DC) Baltija Rīgā.

1993

Latvenergo uzņem Lielo augstsprieguma elektrisko sistēmu starptautiskajā konferencē.

Latvenergo nodrošina 118 augstsprieguma  apakšstaciju, 94 tūkstoši km garā augstsprieguma, vidsprieguma un zemsprieguma pārvades un sadales elektrotīkla ekspluatāciju, atjaunošanu un attīstību.

1994

Darbu atsāk Aiviekstes HES (0,8 MW).

Latvenergo kļūst par starptautiskās elektroenerģijas ražotāju un sadalītāju apvienības (UNIPEDE) biedru.

1996

Tiek  uzsākts padomju laikmetā būvēto 330/110/20 kV apakšstaciju, pārvades un sadales elektrotīklu  rekonstrukcijas projekts . 

1996

Tiek uzsākta Rīgas elektrotīkla rekonstrukcija, bet 1999.gadā notiek vidējā sprieguma elektrotīkla pārslēgšana no 6 kV uz 10 kV pilsētas centrā un Vecrīgā.

1998

Latvenergo kļūst par elektroenerģijas piegādātāju grupējuma EUROELECTRIC korespondētājlocekli.

Baltijas jūras reģiona valstu 17 energouzņēmumi izveido savienību Baltic Ring Electricity Cooperation.

2001

Pabeigta Ķeguma HES- 1 rekonstrukcija.

Noslēdzas pirmais lielākais rekonstrukcijas projekts Pļaviņu HES vēsturē, veicot  6 hidroagregātu rekonstrukciju. 

2002

Pabeidz drošas elektroapgādes shēmas izveidi Ventspilī, izbūvējot divas jaunas apakšstacijas, Venta un Ventamonjaks, kā arī noslēdza 110 kV elektropārvades līniju loku ap Ventspils pilsētu.

2005

Noslēdzas Rīgas TEC-1 rekonstrukcija, izbūvējot videi draudzīgu  kombinētā cikla energobloku. Ražotnes jauda pieaug līdz 142 MW.

Tiek izveidota AS "Latvenergo” meitassabiedrība AS "Augstsprieguma tīkls” 
 
Nodibina SIA "Liepājas enerģija”, kas ir elektrības un siltuma ražotājs, pārvadītājs un pārdevējs Liepājas rajonā. Latvenergo pieder 51% jaundibinātā uzņēmuma kapitāla daļu.

Andrejsalas spēkstacijai un Rīgas elektrotīklam aprit 100. gadskārta.11. maijā Rīgas Kongresu namā notiek filiāles Rīgas elektrotīkla simtgadei veltīta preses konference.  

2006

Tallinā notiek jūras kabeļa Estlink – pirmā Baltijas un Ziemeļvalstu energosavienojuma – svinīga atklāšana. Projektā piedalās Latvenergo, Eesti Energia, Pohjolan Voima, Helsinkin Energia un Lietuvos Energia.
 
Rīgas rajona Aconē ielikts pamatakmens Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas uzsākšanai. AS "Latvenergo” TEC-2 rekonstrukcija ir grandiozākais industriālais investīciju projekts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas mazinās Latvijas atkarību no importa enerģijas un paaugstinās enerģijas ražošanas efektivitāti.
 
AS "Latvenergo” paraksta līgumu ar Skandināvijas elektroenerģijas biržu Nord Pool Spot AS. AS "Latvenergo” ir pirmā Baltijas valstu energokompānija, kas kļūst par elektroenerģijas biržas tiešo dalībnieku.

2007

Rīgā, Pārdaugavā atklāta jaunā 110/10 kV apakšstacija Zunda, izbūvēta Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas elektroenerģijas lietotāju elektroapgādes drošuma un potenciālo klientu elektroapgādes nodrošināšanai.
 
Latvija atver brīvu elektroenerģijas tirgu visiem elektroenerģijas lietotājiem. 
 
AS "Latvenergo” dibina meitasuzņēmumu Igaunijā Latvenergo Kaubandus OU.
 
Sāk darboties juridiski neatkarīgs sadales sistēmas operators – AS ”Sadales tīkls”. 

2008

Latvenergo koncerns ievieš jaunu logotipu.
 
Pabeigta elektrotīkla izbūve vēsturiski neelektrificētajām lauku mājām Latvijā.
 
AS "Latvenergo” dibina meitasuzņēmumu Lietuvā Latvenergo Prekyba UAB.

2009

Svinīgi atklāj Rīgas TEC-2 pirmo rekonstruēto energobloku - modernākā elektroenerģijas un siltuma stacija Baltijā. Rīgas TEC-2 jauda ir 662 MWel, 1 347 MWth.

2010

Eiropas Komisija lemj finansiāli atbalstīt elektropārvades infrastruktūras izbūvi Latvijā, piešķirot līdzfinansējumu Kurzemes loka projektam. Finanšu līdzekļi piešķirti kopējā Nord Balt projekta ietvaros, kas paredz elektrolīniju un starpsavienojumu attīstību Baltijā.
 
AS "Latvenergo” un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka paraksta aizdevuma līgumu par Rīgas TEC-2 otrā jaunā energobloka rekonstrukcijas finansēšanu. Energobloka rekonstrukcijas darbu noslēgts līgums ar konkursā uzvarējušo būvkompāniju – Turcijas uzņēmumu GAMA GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut A.S.
 
Jau 15.reizi norisinās Latvenergo koncerna erudīcijas konkursu 8. un 9. klašu skolēniem Experiments. Konkursa mērķis ir izglītot skolēnus par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu sadzīvē, mazinot elektrotraumu  riskus. 
 
Uzsverot videi draudzīgās - zaļās elektroenerģijas ražošanu, AS "Latvenergo” izstrādā un saviem klientiem sāk izsniegt sertifikātu par starptautiskās kvalitātes zīmi Powered by Green.
 
Rīgas TEC-1 izbūvēts papildu ūdenssildāmais katls, kas nodrošina nepārtrauktu un garantētu siltumenerģijas piegādi Rīgas labā krasta iedzīvotājiem.
 
Piedaloties pirmā ilgtspējas indeksa noteikšanā Latvijā, AS "Latvenergo” iekļūst sudraba grupā.

2011

AS "Latvenergo” prezentē videi draudzīgu transporta līdzekli – elektromobīli Fiat Fiorino Elettrico. Uzņēmums sāk divus šādus transporta līdzekļus izmantot savā ikdienas darbā.
 
AS "Latvenergo” atzīta par otro lielāko zaļās enerģijas ražotāju Eiropas Savienībā, liecina EURELECTRIC publiskotais pārskats. Saskaņā ar šiem datiem 57% enerģijas saražoti no atjaunīgajiem resursiem. AS "Latvenergo” ir Baltijas līderis arī pēc zemākā CO2 izmešu līmeņa uz iedzīvotāju.
 
Darbību uzsāk AS "Latvenergo" meitassabiedrība "Latvijas elektriskie tīkli” – 110/330 kV pārvades un sadales sistēmas aktīvu īpašnieks, veic to pārvaldīšanas un ekspluatācijas funkcijas.
 
AS "Latvenergo” izdevies pārdot Baltijas elektroenerģijas tirgū 7 TWh elektroenerģijas, kas ir nepārspēts aizvadīto 20 gadu rekords.

2012

AS „Latvenergo” ievieš jaunu tirdzniecības zīmolu Elektrum. AS „Latvenergo” tirgus daļa Baltijā ir 32%.
 
AS "Latvenergo” žurnāla „Kapitāls” sadarbībā ar IBS "Prudentia” un biržu "NASDAQ OMX Riga” veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 jau ceturto gadu ir atzīts par vērtīgāko Latvijas uzņēmumu.
 
AS "Latvenergo” – pirmais valsts uzņēmums, kas emitē obligācijas.
 
Sekmīgi noslēgusies Kurzemes loka projekta tehniski sarežģītākā posma – Daugavas šķērsojuma Mīlgrāvis – Bolderāja II 110 kV kabeļa ieguldīšana zem Daugavas, kas ļaus būtiski stiprināt un paaugstināt Rīgas elektroapgādes stabilitāti, kā arī nodrošinās stiprāku Latvijas centrālās daļas tīklu un ģenerācijas pieslēgumu Kurzemes lokam.

2013

Ekspluatācijā ir nodots Rīgas TEC-2 otrais energobloks, kas ir Baltijā modernākā un efektīvākā koģenerācijas stacija.TEC-2 kopējā jauda pēc rekonstrukcijas ir ap 832 MWel un siltuma jauda – ap 1120 MWth. 

Kurzemes loka projektā uzstādīti pirmie 330 kV un 110 kV augstsprieguma elektrolīniju balsti Ventspils novadā, kā arī piegādāti vairāk nekā 100 tonnu smagi jauni autotransformatori. Kurzemes loks ir pirmais atjaunotās Latvijas Republikas laikā uzsāktais pārvades sistēmas infrastruktūras projekts, kas uzlabos elektroapgādi un tās stabilitāti Kurzemē.
 
AS "Latvenergo” "Ilgtspējas indeksā” saņem platīna novērtējumu. Tādējādi  savā darbībā apliecinot atklātību, uzņēmuma caurskatāmību, atbildīgu un daudzveidīgu sociālās atbildības domāšanu un rīcību.
 
Pļaviņu HES rekonstrukcijas ietvaros uz hidroelektrostaciju piegādā otru 147 tonnas smago 330 kilovoltu (kV) transformatoru, kas  nomainīs līdzšinējo iekārtu. Pļaviņu HES plānots palielināt stacijas jaudu par 13,5 MW.
 
AS "Latvenergo” ir XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku lieldraugs.

2014

25. februārī AS “Latvenergo” nodibina meitasuzņēmumu AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” (EPT), kas no 1. aprīļa pilda publiskā tirgotāja pienākumus un veic elektroenerģijas obligāto iepirkumu. 
EPT iepērk elektroenerģiju no ražotājiem, kas ieguvuši tiesības uz valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem un efektīvas koģenerācijas procesā.
 
19. jūnijā AS „Latvenergo” un Eiropas elektroenerģijas birža Nord Pool Spot AS noslēdz līgumu, kas nodrošina iespēju AS „Latvenergo” piedāvāt visu saražoto elektroenerģiju biržā. Rezultātā elektroenerģijas biržā Latvijā vairākas reizes palielinās elektroenerģijas piedāvājums un apgrozījums, nodrošinot tirgū lielāku likviditāti un caurredzamību.
 
27. augustā ekspluatācijā ieslēdz projekta Kurzemes loks posma Grobiņa – Ventspils jauno 330 Kv elektropārvades līniju. Tā ievērojami paaugstina energoapgādes drošumu Kurzemē un Latvijā, sniedzot iespēju nākotnē izmantot Lietuvas – Zviedrijas jūras kabeļa NordBalt darbību un piekļuvi Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgum. 

2015

1.janvārī Latvijā pilnībā tiek atvērts elektroenerģijas tirgus – lietotāji brīvi var izvēlēties savu elektroenerģijas tirgotāju. AS „Latvenergo” tirgū piedāvā Elektrum produktu līniju. 
 
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Investors Service paaugstina AS “Latvenergo” kredītreitingu no Baa3 uz Baa2 pakāpi. Kredītriska novērtējumā starptautiskā kredītreitingu aģentūra norāda uz AS „Latvenergo” nozīmi Latvijas ekonomikā.
 
AS “Latvenergo” ir pirmā valsts kapitālsabiedrība Austrumeiropā, kas kapitāltirgū iziet ar zaļajiem vērtspapīriem, veicot obligāciju emisiju līdz 100 miljoniem eiro apmērā un ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā. No 1.jūlija Latvenergo zaļās obligācijas iekļautas “Nasdaq Riga” Baltijas Parāda vērstpapīru sarakstā,  kam par godu  „Nasdaq” birža Ņujorkas Taimskvērā, uz biržas ēkas sienas iededz Latvenergo logo un apsveikumu.
 
Latvenergo koncerns ir aktīvs Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) biedrs kopš institūta darbības pirmsākumiem, iesaistoties aktivitātēs, apmācībās un atbalstot Baltijas valsts uzņēmumu pārvaldības vadlīniju izstrādi. Līdz ar BKPI Latvijas pārstāvniecības darbības uzsākšanu 2015. gada augustā Latvenergo kļuvis par BKPI Attīstības biedru, tādējādi atbalstot labas korporatīvās pārvaldības prakses attīstību Latvijā.

Personas datu apstrāde         Sīkdatņu politka      © AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana komerciālos nolūkos ir aizliegta. Citējot atsauce obligāta.