Klientu portāls elektrum.lv

Latvenergo koncerna nerevidētie 2017. gada 9 mēnešu rezultāti

30.11.2017.

Šodien, 30. novembrī, tiek publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2017. gada deviņiem mēnešiem.

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim – 679,2 milj. eiro. Savukārt koncerna EBITDA* ir pieaugusi par 4 % un ir 299,0 milj. eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 34 % pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 4 088 GWh (gigavatstundas).2017. gada 7. septembrī Moody’s saglabāja nemainīgu AS "Latvenergo” kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu.

2017. gada oktobrī AS “Latvenergo” pieteicās vienreizējas valsts kompensācijas saņemšanai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām Rīgas TEC. AS “Latvenergo”  pieteikšanās kompensācijas saņemšanai sekmēs vidējās OIK samazināšanos no 2018. gada 1. janvāra.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada  aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Latvenergo koncerns ir lielākais siltumenerģijas ražotājs Latvijā, deviņos mēnešos nodrošinot patērētājiem 1 791 GWh siltumenerģijas, kas ir par 4 % vairāk nekā pērn.

Pārskata periodā klientiem Baltijā kopumā esam pārdevuši 5 189 GWh elektroenerģijas: Latvijā – 3 428 GWh, Lietuvā – 1 050 GWh un Igaunijā – 712 GWh. 2017. gada 9 mēnešos Latvenergo koncerns ir saglabājis Baltijā lielākā elektroenerģijas tirgotāja pozīciju, neraugoties uz pastiprinātu konkurenci biznesa klientu segmentā. Papildus elektroenerģijai 2017. gada 3. ceturksnī Latvenergo koncerna meitassabiedrība Igaunijā Elektrum Eesti, OÜ uzsāka dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientiem Igaunijā.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2017. gada deviņos mēnešos ir 679,2 milj. eiro, kas būtiski nav mainījušies, ja salīdzina ar attiecīgo periodu pērn. Latvenergo koncerna EBITDA pārskata periodā ir palielinājusies par 4 % un sasniedz 299,0 milj. eiro. Tāpat ir uzlabojies arī EBITDA rentabilitātes rādītājs, pieaugot līdz 43 %, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Savukārt Latvenergo koncerna peļņa ir 125,0 milj. eiro. Rezultātus pozitīvi galvenokārt ietekmēja lielāka Daugavas HES izstrāde.

Kopējais investīciju apjoms 2017. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 30 miljoniem eiro jeb 22 % un ir 166,6 miljoni eiro. Pieaugumu sekmēja lielākas investīcijas ražošanas un pārvades segmentos. Aptuveni 2/3 no kopējām investīcijām veiktas tīklu aktīvos. Būtiski Latvenergo koncerna investīciju projekti ir: 1) Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija, kas nodrošinās to darbību nākamos 40 gadus; 2) Kurzemes loks, kas ievērojami paaugstina energoapgādes drošumu Kurzemē un Latvijā un vēl vairāk integrē Baltijas valstis Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū; 3) kā arī Trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums starp Igauniju un Latviju, kas ir būtisks nākotnes elektroenerģijas pārvades infrastruktūras objekts visam Baltijas reģionam.

Šī gada septembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu, kas paredz jaunu mehānismu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu samazināšanai elektroenerģijas lietotājiem. Ir izveidots tāds mehānisms, kurā valsts samazinās savas nākotnes saistības pret  koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 megavatiem (MW). Šādiem ražotājiem tika piedāvāts pieteikties uz vienreizēju maksājumu, piekrītot atbalsta intensitātes samazinājumam nākotnē. Pēc pārskata perioda beigām 2017. gada 19. oktobrī AS "Latvenergo” ir pieteikusies vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts, atsakoties turpmāk saņemt 75% no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem koģenerācijas stacijām Rīgas TEC-1 un TEC-2. Kompensācijas finansējumam tiks izmantotas valsts kā akcionāra tiesības samazināt AS "Latvenergo” pamatkapitālu par 454 miljoniem EUR. AS "Latvenergo”  pieteikšanās vienreizējas kompensācijas saņemšanai sekmēs vidējās OIK samazināšanos no 2018. gada 1. janvāra.

2017. gada 7. septembrī Moody’s saglabāja nemainīgu AS "Latvenergo”  kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu. Vērtējot AS "Latvenergo” kredītreitingu, Moody’s  ir ņēmusi vērā vienreizējo kompensāciju un turpmākās izmaiņas Rīgas TEC atbalsta intensitātē, kā arī plānoto AS "Latvenergo” pamatkapitāla samazinājumu.

Latvenergo koncerna 2017. gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati tiks publicēti 2018. gada 28. februārī. Latvenergo konsolidētie un AS „Latvenergo” nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par 2017. gada deviņiem mēnešiem pieejami sadaļā Investoriem/ Pārskati.


*EBITDA – ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa, asociēto sabiedrību peļņas vai zaudējumu daļas, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma

Ivita Bidere

AS “Latvenergo”
Preses sekretāre
Tālr.: 67728809; 29279158
ivita.bidere@latvenergo.lv

© AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana ir aizliegta.