Klientu portāls elektrum.lv

Par elektroenerģijas obligāto iepirkumu 2014.gadā

25.10.2014.

AS „Latvenergo” daļa kopējā saņemtajā atbalstā elektroenerģijas ražotājiem 2014. gada pirmajā pusgadā ir palikusi nemainīga, pieaug atjaunīgo energoresursu daļa.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) mājas lapā ievietoto informāciju, atbalsts, kuru 2014.gada 1.pusgadā saņēma AS „Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 pēc subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) samaksas ir42.4 milj.EUR, nevis 49.9 milj.EUR, kā to maldinoši norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF).

Kopumā 2014.gada pirmajā pusgadā ražotājiem virs tirgus cenas un SEN nomaksas ir izmaksāts 112.0 milj.EUR, tādējādi Latvenergo TEC daļa nav mainījusies kopš 2013.gada un tā ir tāda pati kā pērn – 38%.

Savukārt visu to ražotāju daļa, kuri elektroenerģiju ražo izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir pieaugusi no 35% līdz 37%, ar skaidru tendenci turpināt pieaugt. Pirmajā pusgadā izmaksātā summas virs tirgus cenas un SEN nodokļa nomaksas AER ražotājiem sasniedza 41.8 milj.EUR un visticamāk, ja skatāmies tendences, tad gada griezumā kopumā atbalsts AER apsteigs atbalstu AS „Latvenergo” TECiem.

Jau iepriekš  skaidrots, ka AS „Latvenergo” koģenerācijas stacijas TEC-1 un TEC-2 kompensējamo izmaksu apjomi 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu faktiski nav mainījušies un to īpatsvars OIK samazinājās no 42% līdz 38% (49% - 2011.gadā), neskatoties uz to, ka kopš 2013.gada septembra ekspluatācijā tika nodots jaunais TEC-2 energobloks. Salīdzinot 2013.gadā izmaksāto atbalstu uz saražotās elektroenerģijas apjomu, ir redzams, ka vismazākais atbalsts uz kWh ir nepieciešams lielajām koģenerācijas stacijām un vēja elektrostacijām, savukārt vislielākais atbalsts ir maksāts mazajiem HES, biomasas un biogāzes stacijām.  

Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka koģenerācijas stacijās un no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Šīs izmaksas   rēķinā  par elektroenerģiju veido obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK. Obligātā iepirkuma komponentes apmēra ierobežošanai šogad valsts budžetā ir paredzēta dotācija. Līdz šim šādas dotācijas netika piešķirtas.

Latvijā OI atbalsts ar atjaunīgajiem resursiem un efektīvā koģenerācijā saražotai elektroenerģijai, līdzīgi kā citur Eiropā, tika ieviests 1998.gadā. Ņemot vērā augošo elektroenerģijas patēriņu Latvijā, OI atbalsta arī valsts energoapgādes drošumu, tā kā bez atbalsta koģenerācijas stacijām mūsu valsts, līdzīgi kā Lietuva, nonāktu elektroenerģijas importa atkarībā. Būtiski, ka papildus elektroenerģijai TEC nodrošina elektroapgādes drošumu, ko nespēj nodrošināt neviena no pārējām atbalstītām elektrostacijām.

Lai mazinātu pieaugumu un noturētu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti pašreizējā līmenī, 2014.gadā tika ieviests Subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kas tika piemērotselektroenerģijas ražotāju ieņēmumiem par elektroenerģiju, kas pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, un ieņēmumiem no garantētās maksas par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Nodokļa likme tika noteikta, ņemot vērā stacijā izmantotā energoresursa veidu 5-15% apmērā, tādējādi arī faktiskie ražotāju ienākumi kļuvuši zemāki.

Informācija par OI Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Personas datu apstrāde         Sīkdatņu politka      © AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana komerciālos nolūkos ir aizliegta. Citējot atsauce obligāta.