|
 Informācija atjaunota: 2010. gada 1. jūnijā
Lai skaidrotu elektroenerģijas cenu veidošanās procesu, sniedzam Jums aktuālu ieskatu tajās cenu veidojošajās komponentēs, kurām ir būtiska ietekme uz galapatērētājiem piemērojamo tarifu. Tāpat piedāvājam arī speciālista komentāru par cenu izmaiņām un to ietekmējošajiem faktoriem iepriekšējā periodā. Komentāru sniedz AS "Latvenergo" Elektroenerģijas vairumtirdzniecības funkcijas speciālisti.
Elektroenerģijas cena sastāv no vairākām komponentēm, kuru izmaiņas ietekmē pašu elektroenerģijas cenu. Savukārt tarifā, kurš tiek piemērots gala patērētājam vēl tiek iekļauta arī valdības noteiktā obligātā iepirkuma komponente, tirdzniecības izmaksas, kā arī pārvades un sadales sistēmu pakalpojumu tarifi. Šajos divos grafikos ir uzskatāmi attēlota cenu veidošanās struktūra gan pašai elektroenerģijas cenai, gan arī gala tarifam.
Elektroenerģijas cenu Latvijā ietekmē vairāki būtiski faktori, kuru izmaksām mainoties, mainās arī elektroenerģijas cena Latvijā:
1) CO2 EMISIJAS KVOTU CENAS
CO2 emisijas kvotu cenas ir būtisks izdevumu postenis visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģijas ražošanai kā resursu izmanto fosilo kurināmo – gāzi, ogles, degakmeni vai naftu.
Speciālista komentārs: Aizvadītajā mēnesī CO2 kvotu cenas ir piedzīvojušas kāpumu un sasniedza 16,50 EUR/t līmenim. Pēcāk cenas nedaudz nokritās un šobrīd atrodas aptuveni 15,50 EUR/t robežās. Cenas ir nedaudz kritušās, jo CO2 kvotu tirgotāji ir sākuši fiksēt peļņu no kvotu tirdzniecības, jo cenas kopš gada sākuma ir kāpušas par aptuveni 3 EUR/t.
2) GĀZES CENA
AS "Latvenergo" dabasgāzi elektroenerģijas ražošanai savās termoelektrostacijās iepērk no AS "Latvijas gāze", kas katru mēnesi aprēķina gala tirdzniecības cenu atbilstoši iepriekšējo 9 mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas kotācijai. Līdz ar to gāzes cenas izmaiņas Latvijas patērētājiem atpaliek no pasaules kurināmā aktuālajām cenu svārstībām.
Speciālista komentārs: Maijā gāzes cena piedzīvoja gaidīto kāpumu un sasniedza 190.93 LVL/1000m3. Šobrīd pieejamā informācija no AS „Latvijas gāze” liecina, ka cenas turpinās kāpt un savu 2010. gada maksimumu visticamāk sasniegs 2010. gada augustā pakāpjoties līdz 215.93 LVL/1000m3. Kopš pagājušā mēneša, cenu prognozes ir pieaugušas, jo strauji ir krities EUR kurss pret USD, kas padara dārgākus gāzes iepirkumus.
3) NO ATJAUNOJAMIEM ENERGORESURSIEM UN KOĢENERĀCIJĀ SARAŽOTĀS ELEKTROENERĢIJAS OBLIGĀTĀ IEPIRKUMA CENA (valdības noteikta)
Elektroenerģijas gala tarifā, kā obligātā iepirkuma komponente, tiek iekļauta valdības noteiktā paaugstinātā elektroenerģijas iepirkuma maksa, par kādu AS "Latvenergo", kā Publiskam tirgotājam, ir pienākums iepirkt elektroenerģiju no ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, kā arī no ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo koģenerācijā. Šī summa veido aptuveni 10% no galapatērētājam piemērotā elektroenerģijas tarifa.
Ņemot vērā, ka pēdējo mēnešu laikā valdībā pieņemti jauni lēmumi, kas maina obligāti iepērkamās elektroenerģijas cenu, arī šis faktors rada noteiktas cenas svārstības.
Aktuālie noteikumi par obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenu.
Elektroenerģijas obligāto iepirkumu no ražotājiem, kā arī kārtību, kādā komersanti var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, reglamentē Elektroenerģijas tirgus likums un LR Ministru kabineta noteikumi:
2009. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, spēkā ar 2009. gada 14. martu (pēdējie grozījumi 2009. gada decembrī).
2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, spēkā ar 2009. gada 18. martu (pēdējie grozījumi 2009. gada decembrī).
Valdības noteikumu paredzētā cena ir ievērojami augstāka nekā tirgus cena. Ņemot vērā, ka noteikumos ir paredzēta noteikta saražotās elektroenerģijas iepirkšanas maksas formula, kurā tiek izmantoti vairāki mainīgie lielumi (stacijas darbības ilgums, uzstādītā jauda, gāzes cena u.c.), grafiski attēlota ir iepirkuma maksimālā un minimālā cena, kāda konkrētajā mēnesī ir tikusi maksāta par elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem vai koģenerācijā.
Savukārt gadījumā, ja ražotājam nav piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, elektroenerģija tiek tirgota brīvajā tirgū, un par saražotās elektroenerģijas cenu un pārdošanas nosacījumiem ražotājs var vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgus dalībnieku.
Speciālista komentārs: Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 31.03.2010. lēmumu Nr. 118 "Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010. gada 17. februāra lēmuma Nr.60 piemērošanu", ar 1. aprīli SPRK apstiprinātais elektroenerģijas tirdzniecības vidējais tarifs saistītiem lietotājiem attiecas ne tikai uz vēja stacijām, bet arī uz mazajām hidroelektrostacijām, līdz ar to šiem ražotājiem zemākā obligātā iepirkuma cena ar 1. aprīli pieauga no 34.35 Ls/MWh līdz 65.40 Ls/MWh.
4) ZIEMEĻVALSTU ELEKTROENERĢIJAS TIRDZNIECĪBAS BIRŽAS NORDPOOL CENA
Ņemot vērā, ka Latvija ir energodeficīta valsts, un spēj savu elektroenerģijas patēriņu nodrošināt vien aptuveni 70% apmērā, pārējais tiek iepirkts no ārvalstīm. Viens no būtiskākajiem importa cenas ietekmējošajiem faktoriem ir elektroenerģijas cena Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool. Baltijas elektroenerģijas cenu ietekmē Nord Pool SPOT Somijas zonas cenas un elektroenerģijas transporta izmaksas no Somijas uz Baltiju, izmantojot Estlink zemūdens kabeli. Somijas zonas cenas, kā arī pārējo Nord Pool SPOT dalībvalstu elektroenerģijas cenas ir apskatāmas adresē http://www.nordpoolspot.com/.
Speciālista komentārs: Nord Pool Somijas cenu zonā, cenas turpināja nedaudz samazināties, kam galvenie iemesli bija siltākie laika apstākļi un ūdens pieteces pieaugums Zviedrijas un Somijas hidroelektrostacijām, kuru galvenā īpatnība ir, ka nav iespējams uzkrāt pietekošo ūdeni, jo tām ir salīdzinoši mazi rezervuāri. Ūdens pieteces pieaugums veicināja arī strauju nakts cenu kritumu Somijā un Zviedrijā.
5) SISTĒMAS PAKALPOJUMU MAKSA
Šī elektroenerģijas cenas komponente ir paredzēta izmaksu segšanai, kas saistītas ar elektroenerģijas transportēšanu, zudumu segšanu un infrastruktūras uzturēšanu un attīstīšanu. Sistēmas pakalpojumu maksa nav ikdienā mainīgs lielums, bet gan tā apmēru nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
To elektroenerģijas cenu veidojošajām komponentēm, kurām cena mainās atbilstoši tirgus situācijai (CO2 kvotas, gāze, elektrība), cenai Baltijā pašlaik ir tendence samazināties, tomēr cena nekrīt tik strauji, kā tirgus to sagaida. Savukārt, skatoties ilgtermiņā, nākotnē tiek prognozēta energoresursu cenu pakāpeniska augšupeja.
6) LIETUVAS ELEKTROENERĢIJAS TIRDZNIECĪBAS BIRŽAS BALT POOL CENA
Speciālista komentārs: Kopš aprīļa sākuma vidējās elektroenerģijas biržu cenas ir bijušas līdzīgas – Nord Pool Somijas cenu zonā 42.1 EUR/MWh, Nord Pool Estlink cenu zonā 35.4 EUR/MWh savukārt Lietuvas BaltPool 39.4 EUR/MWh. Baltijā cena bija zemāka kā Somijā galvenokārt dēļ paaugstinātās ūdens pieteces Daugavā, kas ļāva AS „Latvenergo” eksportēt lielu elektroenerģijas apjomu uz Baltijas elektroenerģijas biržām un samazināt importējamās elektroenerģijas apjomu.
| 
