Drukāt

Informācija atjaunota: 2010. gada 29. janvārī

Lai skaidrotu elektroenerģijas cenu veidošanās procesu, sniedzam Jums aktuālu ieskatu tajās cenu veidojošajās komponentēs, kurām ir būtiska ietekme uz galapatērētājiem piemērojamo tarifu. Tāpat piedāvājam arī speciālista komentāru par cenu izmaiņām un to ietekmējošajiem faktoriem iepriekšējā periodā. Komentāru sniedz AS "Latvenergo" Elektroenerģijas vairumtirdzniecības funkcijas speciālisti.

Elektroenerģijas cena sastāv no vairākām komponentēm, kuru izmaiņas ietekmē pašu elektroenerģijas cenu. Savukārt tarifā, kurš tiek piemērots gala patērētājam vēl tiek iekļauta arī valdības noteiktā obligātā iepirkuma komponente, tirdzniecības izmaksas, kā arī pārvades un sadales sistēmu pakalpojumu tarifi. Šajos divos grafikos ir uzskatāmi attēlota cenu veidošanās struktūra gan pašai elektroenerģijas cenai, gan arī gala tarifam.

Elektroenerģijas cenu Latvijā ietekmē vairāki būtiski faktori, kuru izmaksām mainoties, mainās arī elektroenerģijas cena Latvijā:

1) CO2 EMISIJAS KVOTU CENAS

CO2 emisijas kvotu cenas ir būtisks izdevumu postenis visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģijas ražošanai kā resursu izmanto fosilo kurināmo – gāzi, ogles, degakmeni vai naftu. 


Speciālista komentārs:  2009. gada beigās CO2 kvotu cena nokrita līdz 12,5 EUR/t līmenim, ko var skaidrot ar pieprasījuma kritumu. Pieprasījuma mazināšanās galvenais iemesls bija gāzes cenas kritums, kas veicināja elektroenerģijas ģenerāciju ar gāzi, aizstājot ogles, kuru izmantošana rada vairāk CO2 emisijas. Janvāra sākumā kvotas piedzīvoja nelielu kāpumu, kuru veicināja aukstais laiks, kas paaugstināja pieprasījumu pēc visiem energoresursiem.

2) GĀZES CENA

AS "Latvenergo" dabasgāzi elektroenerģijas ražošanai savās termoelektrostacijās iepērk no AS "Latvijas gāze", kas katru mēnesi aprēķina gala tirdzniecības cenu atbilstoši iepriekšējo 9 mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas kotācijai. Līdz ar to gāzes cenas izmaiņas Latvijas patērētājiem atpaliek no pasaules kurināmā aktuālajām cenu svārstībām. 

Speciālista komentārs: Gāzes cena Latvijā turpina samazināties un ir sasniegusi  2008. gada janvāra cenu līmeni, un gāzes cena lielajiem patērētājiem (ar patēriņu virs 100 000 m3 gadā)  2010. gada janvārī ir 140,93 LVL/1000 m3. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka gāzes cena esošajā līmenī  saglabāsies līdz pat apkures sezonas beigām.

3) NO  ATJAUNOJAMIEM ENERGORESURSIEM UN KOĢENERĀCIJĀ  SARAŽOTĀS ELEKTROENERĢIJAS OBLIGĀTĀ IEPIRKUMA CENA (valdības noteikta)

Elektroenerģijas gala tarifā, kā obligātā iepirkuma komponente, tiek iekļauta valdības noteiktā paaugstinātā elektroenerģijas iepirkuma maksa, par kādu AS "Latvenergo", kā Publiskam tirgotājam, ir pienākums iepirkt elektroenerģiju no ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, kā arī no ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo koģenerācijā. Šī summa veido aptuveni 10% no galapatērētājam piemērotā elektroenerģijas tarifa.

Ņemot vērā, ka pēdējo mēnešu laikā valdībā pieņemti jauni lēmumi, kas maina obligāti iepērkamās elektroenerģijas cenu, arī šis faktors rada noteiktas cenas svārstības.
Aktuālie noteikumi par  obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenu.
Elektroenerģijas obligāto iepirkumu no ražotājiem, kā arī kārtību, kādā komersanti var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros,  reglamentē  Elektroenerģijas tirgus likums un LR Ministru kabineta noteikumi:

2009. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, spēkā ar 2009. gada 14. martu,
2009. gada 26. maija noteikumi Nr.486 „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos Nr. 198 „Noteikumi par  elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, spēkā ar 2009. gada 5. jūniju;

2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, spēkā ar 2009. gada 18. martu.

Valdības noteikumu paredzētā cena ir ievērojami augstāka nekā tirgus cena. Ņemot vērā,  ka noteikumos ir paredzēta noteikta saražotās elektroenerģijas iepirkšanas maksas formula, kurā tiek izmantoti vairāki mainīgie lielumi (stacijas darbības ilgums, uzstādītā jauda, gāzes cena u.c.), grafiski attēlota ir iepirkuma maksimālā un minimālā cena, kāda konkrētajā mēnesī ir tikusi maksāta par elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem  vai   koģenerācijā. 

Savukārt gadījumā, ja  ražotājam nav piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros,  elektroenerģija tiek tirgota brīvajā tirgū, un par saražotās elektroenerģijas cenu un pārdošanas nosacījumiem ražotājs var vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgus dalībnieku.

Komentārs par izmaiņām un lēmumiem. Minētie MK noteikumi Nr.198 būtiski palielināja iepirkuma cenu no vēja stacijām, hidroelektrostacijām un biogāzi izmantojošām elektrostacijām. Piemēram, biogāzes stacijai ar jaudu 0,45 MW cena palielinājās no 146,07 Ls/MWh līdz 191,67 Ls/MWh martā. Savukārt ar MK noteikumu Nr. 486 spēkā stāšanos cena šādas jaudas stacijai pazeminājās līdz 134,49 Ls/MWh, līdz ar to arī pazeminājās kopējais maksimālās cenas līmenis.

4) ZIEMEĻVALSTU ELEKTROENERĢIJAS TIRDZNIECĪBAS BIRŽAS NORDPOOL CENA

Ņemot vērā, ka Latvija ir energodeficīta valsts, un spēj savu elektroenerģijas patēriņu nodrošināt vien aptuveni 70% apmērā, pārējais tiek iepirkts no ārvalstīm. Viens no būtiskākajiem importa cenas ietekmējošajiem faktoriem ir elektroenerģijas cena Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool. Baltijas elektroenerģijas cenu ietekmē Nord Pool SPOT Somijas zonas cenas un elektroenerģijas transporta izmaksas no Somijas uz Baltiju, izmantojot Estlink zemūdens kabeli. Somijas zonas cenas, kā arī pārējo Nord Pool SPOT dalībvalstu elektroenerģijas cenas ir apskatāmas adresē http://www.nordpoolspot.com/.

Speciālista komentārs:  2010. gada sākumā Nord Pool Somijas zonā turpinājās iepriekšējā gada beigās novērotie notikumi, kad elektroenerģijas patēriņa pīķa stundu cena sasniedza ļoti augstu līmeni (līdz pat 1000 EUR/MWh). Iemesli augstajai cenai saglabājās tie paši, kas iepriekš – zema temperatūra un ūdens pietece, kā arī fakts, ka joprojām darbu nav atsākušas vairākas tehniskajā apkopē esošas elektrostacijas. Janvāra vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool Somijas zonā tuvosies aptuveni 70 EUR/MWh, savukārt februārī jau ir gaidāms cenas kritums līdz aptuveni 55 EUR/MWh.

5) SISTĒMAS PAKALPOJUMU MAKSA

Šī elektroenerģijas cenas komponente ir paredzēta izmaksu segšanai, kas saistītas ar elektroenerģijas transportēšanu, zudumu segšanu un infrastruktūras uzturēšanu un attīstīšanu. Sistēmas pakalpojumu maksa nav ikdienā mainīgs lielums, bet gan tā apmēru nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

To elektroenerģijas cenu veidojošajām komponentēm, kurām cena mainās atbilstoši tirgus situācijai (CO2 kvotas, gāze, elektrība), cenai Baltijā pašlaik ir tendence samazināties, tomēr cena nekrīt tik strauji, kā tirgus to sagaida. Savukārt, skatoties ilgtermiņā, nākotnē tiek prognozēta energoresursu cenu pakāpeniska augšupeja.

Atpakaļ Sākums