Latvenergo vēsture

1940. gadā Latvijā ir 262 km 88 kV augstsprieguma līniju, ap 3700 km 20 kV līniju, 10200 km 0,4 kV līniju, 4 apakšstacijas; elektrostaciju kopjauda sasniedza 121 MW. Gadā saražoja līdz 242 milj. kWh elektroenerģijas.

1940. gadā vasarā – rudenī padomju vara nacionalizēja privātās un akciju sabiedrībām piederošas elektrostacijas, hidroelektrostacijas un elektrotīklus. Valsts elektrības uzņēmumu “Ķegums” iekļauj izveidotajā Latvijas PSR Vietējās Rūpniecības Tautas komisariāta Enerģētikas trestā (Energotrests). Uzsāk Latvijas PSR enerģētikas attīstības plāna izstrādi.

1940. gada 1. novembrī iedarbināja Ķeguma HES trešo hidroagregātu.

1941. gada martā izveido Latvijas PSR Vietējās Rūpniecības Tautas komisariāta Enerģijas uzņēmumu pārvaldi “LATENERGO”

1941. gadā vācu okupācijas varas iestādes nodibināja Latvijas Ģenerālapgabala Enerģijas apgādes rajonus. Kara laikā iznīcina vairāk par 90% no visām elektroietaisēm – elektrostacijas, transformatoru apakšstacijas, līnijas un elektroiekārtas.

1941. -1944. gadā Latvijā Otrais pasaules karš izpostīta elektroenerģētiku Pilnīgi iznīcināja Rīgas pilsētas elektrostaciju, „K” elektrostaciju, saspridzināja Ķeguma hidroelektrostacijas ēku un iekārtas, abas Daugavpils elektrostacijas, no Liepājas elektrostacijas aizveda turboagregātu, izpostīja un demontēja elektrolīnijas, no apakšstacijām aizveda iekārtas.

1944. gada 14.oktobrī Rīgas centrālā universālveikala (Audēju ielā) pagrabā ieslēdz darbā 12,4 kW ģeneratoru. Elektroenerģijas ražošanai izmanto atsevišķās rūpnīcās saglabājušos ģeneratorus. Darbību atsāk Slokas Celulozes un papīra kombināts un Jelgavas elektrostacija, kura tolaik piegādā elektroenerģiju arī klientiem Rīgā. Uz Rīgu nosūta 2 energovilcienus – 3 un 5 MW, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi pilsētai.

1944. gada 16. oktobrī sāk darbu Enerģētikas uzņēmumu pārvalde.

1944. gada 7. decembrī izveido Rīgas Valsts elektrības uzņēmuma “LATENERGO” Centrālo energokombinātu ar Juglas, Jelgavas, Cēsu, Valmieras, Rīgas – Jūrmalas rajoniem.

1945. gada 6. novembrī iedarbina Ķeguma HES pirmo atjaunoto agregātu un līdz 1947. gada jūlijam ieslēdz darbā vēl divus agregātus.

1946. gada maijā Valsts rajona elektrostacijā (VRES) Andrejsala iedarbina pirmo atjaunoto agregātu.

1946. gada 29. jūnijā reorganizē Rīgas Valsts elektrības uzņēmumu “LATENERGO”, izveidojot Latvijas enerģētiskā rajona pārvaldi LATVENERGO.

1946. gada novembrī Latvijas Republikas pilsētu elektrotīklu saimniecība pāriet vietējo izpildkomiteju Komunālo uzņēmumu trestu pārziņā.

1950. gada 1. janvārī izveido Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas trestu “LATVKOMUNENERGO”. Līdz 1954. gadam Latvijas lauku – kolhozu, padomju saimniecību un to iedzīvotāju energoapgāde ir Starpkolhozu tresta “SEĻELEKTRO” pārziņā. Līdz 1954. gadam kolhozus un padomju saimniecības nedrīkstēja pieslēgt vienotam elektrotīklam.

1952. gadā sāk celt Rīgas TES-1. Tās pirmo agregātu iedarbina 1955. gada 21.janvārī. Tajā pašā gadā iedarbina otro agregātu, bet 1957. gadā – trešo.

1953. gadā sāk darboties Ķeguma HES ceturtais agregāts, un elektrostacija sāk darboties ar pilnu projektēto jaudu.

1957. gadā izbūvē 110kV elektropārvades līniju Brocēni –Ventspils.

1957. gada 1. jūlijā likvidējot trestu “LATVKOMUNENERGO”, energorajoni kļūst par patstāvīgiem saimnieciskā aprēķina uzņēmumiem un atrodas Kurināmā un enerģētiskās saimniecības pārvaldes pakļautībā.

1958. gada oktobrī izveido Latvijas PSR Tautas saimniecības padomes Enerģētiskās saimniecības pārvaldi “LATVENERGO”. Oktobrī – novembrī, veicot administratīvas un teritoriālas izmaiņas, bijušo energorajonu vietā veido elektriskos tīklus – “LATVENERGO” uzņēmumus.

1960. gadā uzbūvē maģistrālo 330kV elektropārvades līniju no Baltijas VRES uz Rīgu un Šauļiem ar sadales punktu Salaspilī. Latvijas energosistēma iekļāvās PSRS apvienotajā Ziemeļrietumu energosistēmā. Cita pēc citas savu darbību pārtrauca mazās elektrostacijas, jo to darbība kļuva nerentabla.

1961.gadā uzsāk Pļaviņu HES celtniecību.

1961.gadā Rīgā sāk darboties PSRS Ziemeļrietumu apvienotās energosistēmas dispečeru pārvalde. Tā vada Karēlijas dienvidu daļas, Ļeņingradas, Igaunijas, Lietuvas un Kaļiņingradas apgabala energosistēmas dispečeru savstarpējo darbību.

1963. – 1971. gadā Latvijas PSR energosaimniecība ir Galvenās enerģētikas un elektrifikācijas pārvaldes “LATVGLAVENERGO” pārziņā.

1965. gadā sāk darboties Pļaviņu HES pirmie pieci hidroagregāti, bet 1966.gada 21. decembrī jau darbojas visi 10 agregāti. Šo staciju sāk būvēt 1961. gadā.

1966.gadā PSRS Ministru padome pieņem lēmumu par Rīgas HES būvi un apstiprina projektēšanas uzdevumu.

1968.gadā apstiprina TEC-2 celtniecības plānu. Celtniecībai un komunikāciju izbūvei atvēl 313 ha zemes Aconē, Rīgas rajonā. (Rīgas TEC-1 izbūvēta uz 50 ha zemes.)

1971.-1989. gadā Latvijas PSR energosaimniecība ir PSRS Enerģētikas un elektrifikācijas ministrijas pakļautībā

1974. gada 5. novembrī iedarbina pirmo Rīgas HES agregātu. Kopš 1975. gada darbojas visi 6 agregāti.

1972. gadā sāk būvēt otro termoelektrostaciju Rīgas TES-2. 1973. gadā iedarbina pirmos ūdenssildāmos katlus. 1975. gada 22. decembrī darbu sāk TES-2 pirmā kārta ar elektrisko jaudu 63 MW. Ar 1979. gadu kopējā TES-2 elektriskā jauda ir 390 MW un siltuma jauda ir 1100 Gkal/h. 1984. gadā veic TES-2 gazifikāciju, un no tā laika mazuts kļūst par rezerves kurināmo.

1979. gada oktobrī pabeigta Ķeguma HES paplašināšana. Daugavas kreisajā krastā darbu sāk Ķeguma HES-2.

1987. gadā uzsāk Daugavpils hidroelektrostacijas būvi.

1989. gada janvārī izveido ražošanas apvienību “LATVENERGO”.

1991. gadā ražošanas apvienību “LATVENERGO” pārveido par valsts uzņēmumu. Atdala Enerģētiskās celtniecības trestu. Energoceltniecība pāriet privāto struktūru pārziņā.

1991. gada janvāra barikāžu dienās LKP CK vadība pieprasa Latvenergo vadībai Rīgas TEC-2 darbības apturēšanu, lai izraisītu vispārēju haosu un ieviestu ārkārtas stāvokli. Latvenergo vadība un Enerģētiķu arodbiedrība sniedza paziņojumu Latvijas Radio, ka rīkojums netiks izpildīts. Tādējādi tiek izjaukta provokācija, kuras sekas šajā saspringtajā laikā nebūtu prognozējamas.

1991. gadā uzsāka Pļaviņu HES rekonstrukciju. Līdz 1996. gada pavasarim veica četru hidroagregātu rekonstrukciju.

1992. gadā patstāvīgu darbu sāk dispečeru centrs “Baltija”. Latvija atjauno darbību Pasaules enerģētikas padomē, atsākas Latvijas Nacionālās komitejas darbība. Siltumenerģijas ražošana un piegāde Daugavpilī tiek nodota pašvaldībai.

1992.gadā noslēdz starpvalstu līgumu par Baltijas energosistēmu apvienības izveidošanu.

1993. gadā Latvenergo uzņem Lielo augstsprieguma elektrisko sistēmu starptautiskajā konferencē (CIGRE). Valsts uzņēmumu “Latvenergo” pārveido par valsts akciju sabiedrību. Uz filiāles Energoremonts bāzes izveido kopuzņēmumu ABB Energoremonts.

1994. gada Sākas Latvijas Nacionālās telekomunikāciju sistēmas izbūve, izmantojot optisko šķiedru kabeļu uzstādīšanai augstsprieguma līniju balstus. Izveido AS Liepājas siltums.

1995. gadā sākas darbs pie plašākā ERAB finansētā projekta 60 milj. USD apmērā Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju atjaunošanai un modernizēšanai.

1995.gadā kā eksperimentu vēja enerģētikas efektivitātes pārbaudei Latvijas apstākļos izbūvē divus vēja ģeneratorus Ainažos.

1995.gadā LATVENERGO kā sociāli atbildīgs uzņēmums uzsāk sociālās atbildības projektu erudīcijas konkursu „Vatiņš” 8.-9. klašu skolēniem ar mērķi izglītot par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu sadzīvē un skolā.

1996. gadā realizē paraugprojektus 110/20 kV apakšstaciju rekonstrukcijai Slokā un Ropažos. Olaines siltumcentrāli un siltuma tīklus nodod pašvaldībai.

1997. gadā LATVENERGO saņem Vācijas firmas Preusen Electra kredītu Rīgas elektrotīkla rekonstrukcijai. Reorganizēja filiāli Mācību un energopētniecības centrs. Izveido filiāli Tehniskais centrs, atklāj Daugavas spēkstaciju vēstures ekspozīciju Ķegumā.

1998. gadā uzsāk Ķeguma HES-1 rekonstrukciju. Saeima trešajā lasījumā pieņem Latvijas Enerģētikas likumu. Nodalīta grāmatvedības uzskaite ražošanai, pārvadei un sadalei. Notiek Latvenergo filiāļu komercializācija, izveidojot tajās peļņas centrus un pāreju uz saimniecisko aprēķinu.

1999. gadā uzsāka Pļaviņu HES divu hidroagregāturekonstrukciju. Uzbūvē jaunu slēgto apakšstaciju Venta. Otro gadu pēc kārtas Latvenergo atzīst par spēcīgāko uzņēmumu Baltijas valstīs.

2000. gadā veic apjomīgus darbus apakšstacijā Andrejsala.

2001. gadā pabeigta Ķeguma HES-1 un Pļaviņu HES-2 agregātu rekonstrukcija. Atjaunotas Rīgas TEC, Iecavas, Liepājas apakšstacijas. Ventspilī pabeidz 110 kV lokveida barošanas shēmu, ieslēdzot darbā sadales punktu Ventamonjaks.

2001.gadā Sociālās atbildības projekts turpinās un erudīcijas konkurss iegūst jaunu nosaukumu „Voltiņš”.

2001.gadā pirmo reiz i tika organizēts konkurss Gaišākais nams, lai noteiktu vislabāk izgaismoto namu Rīgā un Rīgas rajonā. Tā mērķis ir popularizēt izgaismotākās ēkas, lai veicinātu ne tikai vides sakārtošanu, bet arī tās izdaiļošanu. Konkursu Latvenergo rīkoja kopā ar SIA Latvijas Energoceltnieks, kā arī pieaicinot kompetentus ekspertus.

2002. gadā rekonstruētas apakšstacijas Limbažos, Talsos, Rīgas HES.

2002. gadā sāk darboties 33 vēja ģeneratoru parks pie Grobiņas.

2002.gadā Erudīcijas konkurss 8.-9.klasēm par elektrodrošību iegūst jaunu nosaukumu „Kam gaišākā galva”.

2002. gada 4.novembrī VAS ”Latvenergo” reģistrēta komercreģistrā.

2002.gadā izveido AS “Augstsprieguma tīkls”.

2002. gadā 24. janvāris Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklē Rīgas TEC-2. Vizītes laikā Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons iepazīstina Valsts prezidenti ar uzņēmuma saimniecisko darbību un aktualitātēm, kā arī pārrunā svarīgākos jautājumus, kas satrauc Latvijas enerģētiķus. Valsts prezidente iepazinās arī ar TEC-2, kas ir lielākais siltumenerģijas ražotājs galvaspilsētas iedzīvotājiem.

2003. gada 1. janvārī VAS Latvenergo filiāle Latvenergo telekomunikācijas ir uzsākusi aktīvu darbību telekomunikāciju nozarē, izveidojot Baltijas mēroga datu pārraides tīklu un piedāvājot drošākos datu, interneta un balss komunikāciju pakalpojumus korporatīvajiem un biznesa klientiem. Latvenergo telekomunikācijas par galveno prioritāti savu pakalpojumu sniegšanai izmanto augstus servisa drošības standartus un modernāko tehnoloģiju izmantošanu.

2003. gadā uzsāk Rīgas TES-1 rekonstrukciju. 2004. gada 20. aprīlī tās pamatos iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamām paaudzēm. Uzbūvēta 110 kV elektropārvades līnija Ķegums-Stelpe. Atklāj jauno apakšstaciju Krasts, rekonstruē apakšstaciju Bišuciems.

2004. gadā janvārī un februārī, lai pildītu starp LE vadību un ekonomikas ministru J. Lujānu 2003. gada 9. oktobrī panākto vienošanos, intensīvi uzsākts Latvijā vēsturiski bez elektroapgādes palikušo saimniecību elektrifikācijas process - LE valdē apstiprināti pirmie lēmumi par elektrificējamām mājām.

2004. gadā LE filiāle Tehniskais centrs uzvar konkursā par tiesībām izveidot un uzturēt Hansabank Grupas korporatīvo datu pārraides tīklu Baltijas valstīs. Līgums par pakalpojuma sniegšanu klientam stājās spēkā 1. februārī.

2004. gada februārī starptautiskā kredītreitinga aģentūra Moody’s Investrors Service piešķir LE ilgtermiņa kredītreitingu Baa1. Latvenergo ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram ir piešķirts investīciju pakāpes reitings.

2004. gada 31. marts ierakstāms TEC-1 ražotnes ceha Andrejsala vēsturē, jo savu darbu tajā beidz pēdējā maiņa. No 2004. gada 1. aprīļa TEC-1 ražotnes ceham Andrejsala ir noņemts dežūrpersonāls. Siltumcentrāle Andrejsala darbību uzsāka 1905. gada 14. maijā kā Rīgas pirmā lielākā siltumelektrostacija.

2004. gada 20. aprīlī notiek LE ražotnes Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas projekta svinīgā uzsākšana. Sarīkojuma viesi un apmeklētāji ar parakstu apliecina, ka piedalījušies TEC-1 pamatakmens iemūrēšanas ceremonijā un bijuši liecinieki vēstījuma nodošanai nākamajām paaudzēm. Parakstus kopā ar tās dienas laikrakstu Latvijas Vēstnesis, LVL un SEK monētām un TEC-1 nākotnes vīzijas projektu ievieto “mūžīgajā” kapsulā, ko LE valdes priekšsēdētājs K. Miķelsons un DDIT AB prezidents S. Ramstroms iemūrē TEC-1 jaunās būves pamatos.

2004. gadā lai atzīmētu 1. maija vēsturisko mirkli – iestāšanos Eiropas Savienībā, gan Rīgā un citās lielākajās pilsētās, gan vismazākajos Latvijas pagastos notiek Eiropas nedēļas svinības, kuras finansiāli atbalsta arī Latvenergo. Svētki sākas 30. aprīļa vakarā ar lielkoncertu 11. novembra krastmalā, kam nodrošinātas tiešraides translācijas Latvijas TV un Latvijas Radio. 1. maijā Doma laukumā notiek ES karoga pacelšanas svinīgā ceremonija.

2004. gadā no 13. jūlija LE filiāle Tehniskais centrs pārdēvēta par filiāli Latvenergo telekomunikācijas (LT), kas precīzi raksturo šīs struktūrvienības darbības profilu un mērķi - telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu klientiem Latvijā un Baltijā. Filiāle piedāvā augstas klases telekomunikāciju pakalpojumus. Aktīvu publisku darbību telekomunikāciju nozarē Latvenergo sāk šā gada sākumā, izveidojot Baltijas mēroga datu pārraides tīklu un piedāvājot datu pārraides pakalpojumus korporatīvajiem klientiem.

2004. gada 12. novembrī LE filiāle DHES svin trīskāršus svētkus, jo vecākajai spēkstacijai – Ķeguma HES aprit 65. gadskārta kopš ekspluatācijas sākuma, Ķeguma HES –2 Daugavas kreisajā krastā šogad nostrādājusi jau 25 gadus, bet Rīgas HES atskatās uz 30 darbības gadiem.

2004. gada 13. decembrī kategorijā finanšu iestādes balvu Zelta kruķis iegūst Latvenergo administratīvā ēka Pulkveža Brieža ielā 12. Konkurss par humānāko sabiedrisko būvi šogad izsludināts pirmo reizi, un ar mazliet ironiski nodēvēto balvu Zelta kruķis mērķis ir vēlme pievērst sabiedrības uzmanību vides pieejamības problēmām - augsti sliekšņi, šauri lifti vai nepietiekami platas durvju ailes, kas apgrūtina pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet arī veciem cilvēkiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem un citiem.

2004. gada 22. decembris ir atzīmējams ne tikai kā Ķeguma HES, bet arī VAS "Latvenergo" 65. gadskārta.

2005. gada 29. aprīlī Zviedrijas - Šveices uzņēmums ABB un Tallinas Nordic Energy Link paraksta visus nepieciešamos nolīgumus un būvdarbu līgumus Estlink kabeļa projektā. Līguma parakstīšana ir oficiāls sākums zemūdens kabeļa būvniecībai starp Somijas un Baltijas valstu elektroenerģijas tīkliem. Kopējais kabeļa garums ir aptuveni 100 km, un 70 km no tā ir zemūdens kabelis, bet pārējais pazemes kabelis – 9 km Igaunijā un 20 km Somijā Estlink projekta partneri ir Baltijas valstu elektroenerģijas uzņēmumi Eesti Energia, Latvenergo, Lietuvos Energija, kā arī Somijas Pohjolan Voima un Helsinkin Energia.

2005. gada 14. maijā Andrejsalas spēkstacijai un Rīgas elektrotīklam aprit 100. gadskārta. 11. maijā Rīgas Kongresu namā notiek filiāles Rīgas elektrotīkls simtgadei veltīta preses konference, kurā LE un filiāles vadītāji iepazīstina žurnālistus ar Rīgas elektrifikācijas vēsturi, elektroapgādes šodienu, kā arī pēdējo gadu modernizācijas projektiem. 11. -13. maijā pie Kongresu nama ikviens var aplūkot multivizuālu projektu “100 gadi – 100 mirkļos”. Rīgas elektrotīkla un Andrejsalas jubileja ir vienlaikus ar Starptautisko Muzeju dienu, tāpēc krāšņs svinību noslēgums 14. maijā ir kultūras projekts “Muzeju nakts un burziņš Andrejsalā”.

2005. gada 8. jūnijā spēkā stājas jaunais Elektroenerģijas tirgus likums. Tas nosaka elektroenerģijas tirgus darbības principus, svarīgākos šā tirgus dalībnieku uzdevumus un to, kādi uzdevumi būs jāveic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Jaunais likums nosaka arī jautājumus, kas saistīti ar elektroapgādes drošību, jaudu palielināšanu, ražošanas cenu noteikšanu.

2005. gada jūlijā notiek izmaiņas uzņēmuma nosaukumā, valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo” kļūstot par akciju sabiedrību “Latvenergo”. Latvenergo vienīgais īpašnieks ir Latvijas valsts.

2005. gada jūlijā Latvenergo nodibina SIA Liepājas enerģija, kas ir elektrības un siltuma ražotāj, pārvadītājs un pārdevējs Liepājas rajonā. Latvenergo pieder 51% jaundibinātā uzņēmuma kapitāla daļu.

2005. gada 25. un 26. augustā Latvijā jau sesto reizi notiek starptautisks reklāmas konkurss Golden Hammer. Šogad vērtē 16 valstu dalībnieku darbus, un konkursā piedalās arī Latvenergo ar pasakām par elektrodrošību bērniem, kuras izstrādātas sadarbībā ar reklāmas aģentūru Metro Leo Burnett, Andri Zeibotu un dīdžeju Mr. Sensoru. Starptautiskā žūrija – reklāmas eksperti no 10 valstīm – darbiem no Latvijas šogad piešķir tikai 3 “Zelta āmurus” (augstākais konkursa apbalvojums), tajā skaitā – Latvenergo pasakām “Klausi Elektrību!” kategorijā “Labākais radio lietojums”.

2005. gada 10. novembrī notiek rekonstruētās Rīgas TEC-1 ražotnes svinīgā atklāšana. Divu gadu laikā ir realizēts Latvenergo vēsturē lielākais investīciju projekts, kas izmaksā 106 miljonus eiro. Tās mērķis – nomainīt esošās, savu laiku nokalpojušās TEC-1 iekārtas, stacijas neapbūvētajā teritorijā izbūvējot jaunu videi draudzīgu kombinētā cikla energobloku. Rekonstrukcijas rezultātā TEC-1 elektriskā jauda pieaug no 129,5 līdz 142 MW. Efektīvāk izmantojot kurināmo, elektroenerģiju varēs saražot gandrīz četras reizes vairāk kā līdz šim TEC-1.

2005. gada 24. novembrī 9. starptautiskās vadības konferences “Sasniegumi = stratēģija no idejas līdz realizācijai” laikā filiāle Latvenergo telekomunikācijas saņem Kvalitātes balvu par augstākajiem sasniegumiem visaptverošas kvalitātes vadīšanas principu ieviešanā mazo un vidējo uzņēmumu grupā.

2007.gada 8.februārī noslēdzās projekts Pļaviņu HES hidroagregātu un ģeneratoru ierosmes un vadības sistēmas piegāde un nomaiņa, tādējādi būtiski uzlabojot minēto hidroagregātu darbības drošumu. Iepriekšējā hidroagregātu ģeneratoru ierosmes un vadības sistēma tika izgatavota un uzstādītas Pļaviņu HES celtniecības laikā 1966. gadā un atradās ekspluatācijā gandrīz 40 gadus un bija nolietojusies. 90-gados uzstādītajai ģeneratoru un ierosmes, aizsardzību un agregātu vadības iekārtām bija vairāki principiāli trūkumi, kas ievērojami pazemina iekārtas darbības drošību, sarežģī apkalpošanu un varēja būt par iemeslu nopietniem agregātu bojājumiem un ilgstošām dīkstāvēm.

2007.gada 21.februārī jau septīto gadu Junior Achievement-Latvia organizētās Ēnu dienas ietvaros AS “Latvenergo” ēkā Pulkveža Brieža ielā 12, Latvenergo telekomunikācijās, TEC-2 un Rīgas HES viesojās 11 skolēni no Madonas 1. vidusskolas, Rīgas Imantas vidusskolas un Iecavas vidusskolas, lai iepazītos ar dažādu uzņēmuma speciālistu darbu. Skolēns šajā dienā kā ēna seko noteiktas profesijas pārstāvim un 4 – 5 stundas vēro viņa ikdienas darbu. Jauniešiem ir iespēja ielūkoties īstā darba pasaulē un nākotnē iecerētās profesijas aizkulisēs, apjaust savas karjeras iespējas un redzēt, kā skolā apgūtās zināšanas tiek izmantotas darbā.

2007.gada 20.februārī tiek atvērts jauns KAC Mūkusalas ielā 73, TC Maxima.

2007.gada 21.februārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija piešķir elektroenerģijas sadales licenci AS „Sadales tīkls” uz 20 gadiem.

2007.gada 29. marts  KAC atklāšana Aizkrauklē, Bērzu ielā 2.

2007.gada 30.aprīlī Liepājas rajona Grobiņā pēc trīs gadu ilgas un sarežģītas rekonstrukcijas tika atklāta AS „Augstsprieguma tīkls” 330/110 kV apakšstacija „Grobiņa”, kas ir nozīmīgs elektroenerģijas tranzīta mezgls ar Lietuvas energosistēmām, nodrošinot elektroapgādi Latvijas rietumu reģionam. Šai apakšstacijai ir svarīga loma, jo pārvades sistēmas operators caur to realizē 330 kV tīkla rezervēšanu no Lietuvas energosistēmas puses un nodrošina 110 kV elektroapgādi ostas pilsētām Liepājai un Ventspilij, kurās ir nozīmīgi rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi. 
 

2007.gada 19. maijā Latvijas 88 muzeji, tostarp arī Enerģētikas muzejs piedāvāja vērienīgu pasākumu programmu saviem apmeklētājiem Muzeju nakts, atklājot muzeju kā radošu kultūras institūciju un saistošu brīvā laika pavadīšanas vietu.
Muzeju nakts mērķis ir pievērst plašas sabiedrības, īpaši jaunatnes uzmanību kultūras un vēstures mantojumam. Muzeji, izmantojot netradicionālas formas komunikācijai ar apmeklētājiem, veido izstādes, teatralizētus uzvedumus, organizē ekskursijas un pasākumus muzejam neraksturīgā laikā – vakarā un naktī.
Pirmo reizi šāds pasākums notika Ķegumā. Tā mērķis – piesaistīt pēc iespējas lielāku apmeklētāju skaitu Enerģētikas muzejam, izstādei "Apgaismojuma retrospekcija" un ekspozīcijai par Daugavas spēkstaciju vēsturi.
Muzeju naktī 19. maijā Enerģētikas muzeju apmeklēja turpat 400 interesentu – ģimenes ar bērniem, jaunieši, vecāka gadagājuma cilvēki, viņu vidū arī Latvenergo koncerna darbinieki ar ģimenēm.

2007.gada 31.maijā Rēzeknes pilsētā tika atklāta rekonstruētā AS „Augstsprieguma tīkls” 330/110 kV apakšstacija „Rēzekne”, kura nodrošina ne tikai Rēzeknes pilsētas un tās apkārtnes elektroenerģijas patērētājus, bet arī Latvijas Austrumu reģionu.
 

2007.gada 4. jūnijā Rīgas 94. vidusskolas komanda „Potenciāls”, demonstrējot lielisku sniegumu visās konkursa eXperiments (iepriekš zināms ar nosaukumu Kam gaišāka galva?) televīzijas finālspēles kārtās, izcīna uzvaru un iespēju doties ceļojumā uz Portugāli.
Šā konkursa mērķis ir rosināt jauniešos interesi par eksaktajām zinātnēm. Interesantā un atraktīvā veidā Latvijas skolēni pierāda savas fizikas zināšanas un katrā no konkursa kārtām apgūst ko jaunu. Konkursam pieteicās 224 komandas no Latvijas skolām.

2007.gada 15. jūnijs. Laikraksts "Diena" un aģentūra "Nords Porter Novelli" jau trešo gadu veido uzņēmumu reputācijas topu Latvijā. Reputācijas tops ir ikgadējs pētījums, kas dod iespēju uzņēmumiem novērot savas reputācijas izaugsmi un kritumu. Enerģētikas, gāzes un ūdensapgādes nozarē par uzņēmumu ar augstāko reputāciju šogad tāpat kā iepriekšējos divos gados atzīts Latvenergo.
Uzņēmums ar labāko reputāciju Latvijā jau trešo gadu ir Hansabanka, otrajā vietā tāpat kā pērn ir mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais telefons, bet trešajā vietā, pakāpjoties par vienu vietu augstāk, salīdzinot ar pagājušo gadu, ierindojas sabiedriskās ēdināšanas kompānija Lido. Latvenergo kopējā uzņēmumu sarakstā ierindojies 14. vietā, kas ir par četrām vietām augstāk nekā pērn. Uzņēmumu reputācija tiek noskaidrota, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju, 400 uzņēmumu darbinieku un 30 ekspertu.

2007.gada 29. jūnijs Atvērts jauns KAC Bauskā, Pionieru ielā 2.

2007.gada 1. jūlijā Latvija atver elektroenerģijas tirgu pilnīgi visiem patērētājiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvu līdz šim datumam ir jāpabeidz pārvades un sadales sistēmu operatoru juridiska nodalīšana un jānodrošina praktiska iespēja trešo pušu piekļūšanai elektroenerģijas transportēšanas infrastruktūrai. Latvenergo koncerns šim procesam jau ir gatavs – ir izveidots juridiski neatkarīgs pārvades sistēmas operators AS „Augstsprieguma tīkls” un 2007. gada 1. jūlijā sāks darboties juridiski neatkarīgs sadales sistēmas operators – AS „Sadales tīkls”.

2007.gada 2. jūlijā tiek izveidota jauna, klientam īpaši draudzīga AS „Sadales tīkls” mājaslapa. Tajā atrodama visa ar elektroenerģijas lietošanu saistītā informācija, kā arī ziņas par pašu uzņēmumu un tā aktualitātēm.

2007.gada 12.jūlijā Rīgā, Pārdaugavā tika atklāta jaunā 110/10 kV apakšstacija „Zunda”, kas tika izbūvēta Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas esošo elektroenerģijas lietotāju elektroapgādes drošuma un potenciālo lietotāju elektroapgādes nodrošināšanai.

2007.gada 23. augustā AS “Latvenergo” meitasuzņēmums Igaunijā Latvenergo Kaubandus OÜ (SIA „Latvenergo tirdzniecība”) noslēdz elektroenerģijas balansēšanas līgumu ar Igaunijas pārvades sistēmas operatoru Põhivõrk OÜ un septembrī sāk elektroenerģijas iegādi no Igaunijas neatkarīgajiem ražotājiem.
Meitasuzņēmums dibināts, lai, veidojoties reģionālam elektroenerģijas tirgum Baltijas valstīs, ko veicina Eiropas Savienības tirgus liberalizācijas direktīvu ieviešana, sāktu izmantot atvērtā elektroenerģijas tirgus biznesa iespējas. Meitasuzņēmuma izveidošanas galvenais mērķis ir elektroenerģijas piegāžu diversifikācija un jauna Latvenergo elektrostacijās saražotās elektroenerģijas noieta tirgus iegūšana.

2007.gada 7. septembrī AS ''Latvenergo'' uzsāk energoefektivitātes akciju ''2 x 2 = 5. Tērē gudrāk, dzīvo gaišāk!'', kuras mērķis ir aktualizēt efektīvu elektroenerģijas resursu izmantošanu un izglītot savus klientus par efektīvām elektroenerģijas izmantošanas iespējām. Energoefektivitātes kampaņas ideja ir ieteikt veidus, kā, nemainot ierasto elektrības patēriņu, iespējams to ietaupīt jeb iegūt vairāk.

2007.gada 28. septembris Latvijā pirmo reizi noteikti TOP 100 vērtīgākie uzņēmumi. Pirmajā trijniekā iekļuvusi Hansabanka, SEB Latvijas Unibanka un Latvenergo koncerns. TOP 100 vērtīgāko uzņēmumu pirmajās 10 vietās ierindotas četras bankas, kā arī enerģētikas, transporta un telekomunikāciju uzņēmumi.

2007.gada 12.-13. oktobris – stiprs vējš un nokrišņi izraisa virkni bojājumu un elektroenerģijas piegādes traucējumu aptuveni 19 000 AS „Sadales tīkls” klientu. Visi bojājumi tiek novērsti pārsvarā 2 dienu laikā.       

2007.gada 18. oktobrī tiek atvērts jauns KAC Talsos, Kalna ielā 2.

2007.gada 30. oktobrī atvērts jauns KAC Siguldā, Raiņa ielā 2.

2007.gada 6. novembrī jauns KAC Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 88.

2007.gada 7. novembrī notiek Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas, AS "Latvenergo" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" Atzinības rakstu pasniegšana par uzvaru enerģētikas un elektrotehnikas zinātnisko darbu konkursā.
Konkursa mērķis – paaugstināt studentu darbu un projektu kvalitāti enerģētikas nozarē. Konkursa dalībnieki bija RTU, LLU, kā arī RTK studenti enerģētikas un elektrotehnikas virzienos. Veicināšanas prēmijas un atzinības rakstus saņēma 23 darbu autori.

2007.gada 21. novembrī atklāts jauns KAC Tukumā, Katrīnas laukumā 1.

2007.gada 28. novembrī atklāts jauns KAC Daugavpilī, Vienības ielā 18, kas var lepoties ar plašākajām telpām Latvijā. Daugavpils ir arī pirmā pilsēta, kur AS „Sadales tīkls” juridisko klientu apkalpošanā tiek ieviesta jauna pieeja: šos klientus turpmāk apkalpos atsevišķi – īpašā šim nolūkam paredzētā telpā, kas nodalīta no kopējās klientu apkalpošanas zāles. Tādā veidā būs iespējams ne vien atvieglot privātpersonu apkalpošanu, bet arī veicināt personiskāku attieksmi, apkalpojot juridiskos klientus. 
 

2007.gada 29. novembrī Pretenziju centrs ir saņēmis un apstrādājis pirmo pretenziju no brīvā elektroenerģijas tirgus dalībnieka – Igaunijas vēstniecības par tarifu lietošanu.

2007.gada 12. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS “Latvenergo” rīkotā konkursa Gada balva laureāti. Par labākajiem zinātnisko pētījumu darbiem, kuri veicinājuši Latvijas enerģētikas attīstību, šogad piešķirtas piecas balvas.
Galveno – profesora A. Vītola vārdbalvu – par izcilu devumu enerģētikā 2007. gadā saņem Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Jānis Gerhards.

Atpakaļ Sākums