Kurzemes loks

„Kurzemes loks” (KL) ir energoinfrastruktūras projekts, kura ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību Kurzemē. KL ir daļa no lielāka – NordBalt – projekta, kura realizācijas ietvaros paredzēta Latvijas – Igaunijas – Zviedrijas starpsavienojuma izbūve, lai uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu. Starptautiskā energoinfrastruktūras attīstības projekta realizācijas rezultātā tiks attīstīts Baltijas elektroenerģijas tirgus, nodrošinot elektroenerģijas pirkšanas, pārdošanas un tranzīta iespējas ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Kurzemes loka izbūve nepieciešama galvenokārt tāpēc, ka esošais 110 kV elektroenerģijas pārvades tīkls nenodrošina pietiekamu Kurzemes reģiona elektroapgādes drošumu. Par to varēja pārliecināties 2005. gadā, kad spēcīgo vētru dēļ liela daļa Kurzemes iedzīvotāju dabas stihijas rezultātā tika pārtraukta elektroapgāde. Pēc Kurzemes loka izbūves avāriju iespējamība samazināsies, turklāt palielināsies operatīvās avāriju novēršanas reaģēšanas iespējas. Projekta realizācijas rezultātā paaugstināsies Kurzemes reģiona un pilsētas patērētāju elektroapgādes drošums, kā arī tiks nodrošināts jaunu elektroenerģijas lietotāju elektroietaišu pieslēgšanas potenciāls.
Kurzemes loka jauno 330 kV elektrolīniju kopējais garums plānots ap 340 km, jauda – 800 MW, izmaksas – ap 200 milj. Eiro, pusi no kā sedz Eiropas Komisija līdzfinansējuma programmas ietvaros.

• Darbu norises plāns:

  Projekta pirmā fāze paredz 330 kV kabeļa izbūvi, savienojot Rīgas TEC-2 ar apakšstaciju „Imanta”. Tas pastiprinās Rīgas elektroapgādes stabilitāti, kā arī nodrošinās Latvijas centrālās daļas tīklu un ģenerācijas stabilāku pieslēgumu Kurzemes lokam. Ar šā posma realizāciju un pēc Kurzemes loka izbūves tiks likvidēta elektrisko savienojumu „šaurā vieta” starp Latvijas centru un Rietumiem, kas dažos gadījumos, nepietiekamās kapacitātes dēļ, ierobežo elektroenerģijas apjoma tranzīta plūsmas.
  
  Otrās fāzes ietvaros tiks nodrošināta 330 kV augstsprieguma līnijas Grobiņa – Ventspils izbūve. Projektēšanas fāze uzsākta jau 2010. gadā, bet visus darbus plānots noslēgt 2013. gada 31. decembrī. Otrās fāzes kopējās izmaksas lēšamas 65 miljonu eiro apmērā.
  
  Savukārt trešā fāze paredz noslēgt Kurzemes loka izbūvi ar posmu Dundaga – Tume – Imanta. Līdz ar to tiks radīts pamats stabilam un drošam elektroapgādes posmam. Kopējo Kurzemes loka projektus plānots pabeigt 2018. gada beigās.
  

• Jaunu jaudu pieslēgšanas nepieciešamība ražošanas uzņēmumiem un vēja enerģijas stacijām

  Šobrīd visa Kurzemes reģiona elektriskā slodze ziemas maksimuma stundās ir ap 230 MW, savukārt lejaskurzemē (Liepāja, Brocēni) – ap 140 MW. Var prognozēt, ka elektriskā slodze divus līdz trīs gadus saglabāsies esošajā līmenī, savukārt vēlāk dabīgais pieaugums tiek prognozēts 1,5-2% apmērā gadā.
  
  Pašreiz Kurzemes reģionā lielākie elektroenerģijas patērētāji ir AS „Venta Amonjaks”, AS „Ventspils nafta”, AS „Liepājas Metalurgs”, AS „Brocēni”, SIA „Cemex” u.c., turklāt tuvākajā laikā ir plānota AS „Liepājas Metalurgs” paplašināšanās. Turklāt nav izslēgts, ka nākotnē parādās citi lielas jaudas patērētāji, piemēram, saules paneļu silīcija un katodu bloku ražotnes Liepājā.
  
  Attīstot Kurzemes loka projektu, esošie 330 kV tīkli no Rīgas uz Brocēniem, Liepāju un Lietuvu tiktu pastiprināti, paaugstinot gan Kurzemes patērētāju elektroapgādes drošumu, gan paverot daudz plašākas iespējas vēja ģenerācijas jaudu izmantošanā. Pašreiz elektroapgādes drošums Kurzemē tīklu „šauro vietu”, kā arī avārijas atslēgumu dēļ ir zems. Ierobežota ir arī vēja enerģijas plašāka izmantošana. Tīklu jaudas ir nepietiekamas, esošais 110 kV tīkls ir pārslogots, tāpēc tehniskos noteikumus jaunu vēja staciju būvniecībai, ja netiek izbūvēts 330 kV loks, Kurzemē vairs nevar izsniegt. Tāpat, Kurzemes loka izbūve nenoliedzami ir būtiska, ja tiks izlemts par jaunas termoelektrocentrāles būvniecību Kurzemē.
  

• Projekta Kurzemes loks tehniskais pamatojums un nākotnes attīstība

  • Esošais 110 kV elektriskais pārvades tīkls nenodrošina pietiekamu Kurzemes reģiona un pilsētu patērētāju elektroapgādes drošumu. Avārijas atslēgumu iemesls galvenokārt ir atrašanās III un IV vēja spiediena zonā, kā rezultātā iespējama 2005. gada reģiona pilnīgas energoapgādes pārtraukšanas atkārtošanās. Bez tam 330 kV pārvades tīkls nepieciešams, lai nodrošinātu esošo jaudas pieprasījumu atsevišķos energosistēmas remontu režīmos bez speciāliem ierobežojumiem, kā arī elektroenerģijas jaudu pieprasījuma pieaugumu nākamajā desmitgadē, attīstoties tautsaimniecībai Kurzemes reģionā.
    
  • Šobrīd tiek pētīti Latvijas-Igaunijas trešā starpsavienojuma izveides varianti. Izbūve plānota līdz 2020.gadam. Bez tam līdz 2018.gadam plānota Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojuma jūras kabeļa izbūve. Kurzemes 330 kV tīkls ir šo abu starpsavienojumu neatņemama sastāvdaļa. Jaunizveidotie starpsavienojumi ievērojami uzlabos visa Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu normālā un līniju remonta režīmā un avārijas gadījumos.
    
  • Plānotās rekonstrukcijas rezultātā tiks paplašināta 330 kV apakšstacija „Grobiņa” un paaugstināts tās drošums. Grobiņas apakšstacija ir svarīgs elektroapgādes mezgls Liepājas rajonam, kā arī Latvijai un Baltijai.
    
  • Latvijas rietumdaļā ir vislielākais vēja potenciāls valstī un ir vērojama investoru interese apgūt šo atjaunojamo energoresursu veidu. Latvijas pārvades sistēmas operatoram ir iesniegts liels vēja elektrostaciju izbūves tehnisko noteikumu pieprasījumu skaits Kurzemē, gan uz zemes, gan jūrā (līdz 2000 MW). Pie esošā 110 kV pārvades tīkla Kurzemes piekrastē iespējams pieslēgt tikai ierobežotu vēja elektrostaciju jaudu (līdz 220 MW). Šis lielums aprēķināts ievērojot pārvades tīkla caurlaides tehniskās iespējas. Tiek apspriesta arī cieta kurināma/biomasas elektrostacijas būvniecība Liepājā vai Ventspilī, kas tiks pieslēgta pie plānotā 330 kV Kurzemes loka.
    
  • Latvijas energosistēmai, strādājot sinhroni ar citu valstu energosistēmām, jārēķinās ar tīkla darbības traucējumiem, kurus izraisa avārijas kaimiņu energosistēmās (Lietuvā, Krievijā u.c.). Piemēram, Kaļiņingradas TEC (Krievija) avārijas režīms, kas būtiski ietekmē jaudas plūsmas visā tīklā.
    
  • Līdz 2013.gadam Baltijas valstīs plānots pilnībā atvērt elektroenerģijas tirgu. Līdz ar to nepieciešams izveidot pietiekami stipru un drošu tranzīta koridoru, kur plānotais Kurzemes 330 kV tīkls spēs pārvadīt ievērojamu daļu tranzīta enerģijas, tā veicinot elektroenerģijas tirdzniecības paplašināšanos.
    

• Par NordBalt

  Svarīgi, ka Kurzemes loka izmaksas daļēji tiek segtas no Eiropas Enerģētikas atjaunošanas programmas (European Energy Programme for Recovery) līdzekļiem, turklāt tās tiek iekļautas kopējā Baltijas energopārvades drošības stiprināšanas projektā – NordBalt, kura ietvaros ir paredzēts izbūvēt zemūdens elektrokabeli starp Zviedriju un Lietuvu, kā arī attīstīt nepieciešamo iztrūkstošo pārvades jaudu infrastruktūru Latvijā.
  
  NordBalt, un līdz ar to arī tajā ietilpstošais Kurzemes loka projekts, ir daļa no 2009. gadā augsta līmeņa valstu valdības pārstāvju tikšanās laikā parakstītsā vienošanās Baltijas Starpspavienojuma plāna (Baltic Interconnection Plan) daļa. Projekta Kurzemes loks plānošanas un izbūves darbus veiks AS „Latvijas elektriskie tīkli” speciālisti sadarbībā ar AS „Latvenergo” speciālistiem.
   
   

Ietekmes uz vidi novērtējumi. "Kurzemes loks" (1., 2. un 3. posmi).

Atpakaļ Sākums