Šodien, 1.februārī, laikrakstā „Dienas Bizness” rakstā „Lielākie atbalsta saņēmēji – valsts un pašvaldību uzņēmumi” (autores L.Melbārzde, V.Lēvalde) publicētā informācija par obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) sadalījumu starp komersantiem ir neprecīza un maldinoša.
Elektroenerģijai konkrētajā ražošanas brīdī ir sava tirgus vērtība. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, dažādiem ražošanas veidiem tiek piemērots atšķirīgs subsīdiju lielums, tādēļ korekti ir salīdzināt to atbalsta apjomu, kas ir virs šīs tirgus vērtības. Šī ir starpība starp saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tarifu un tirgus cenu, kas arī veido OIK kopsummu.
2012.gadā AS „Latvenergo” daļa OIK komponentē bija 55.9 miljoni latu, nevis 95.5 miljoni latu, kā tas norādīts publikācijā, un AS "Latvenergo" daļa kopējā OIK apjomā ir samazinājusies no 49% uz 42%.
Absolūti lielākā daļa no AS „Latvenergo” saņemtā OIK atbalsta ir jaudas maksājumi Rīgas termoelektrocentrālēm. Efektīvā koģenerācijā strādājošie Rīgas TEC nodrošina ne tikai 30% lielu primāro resursu ietaupījumu, bet arī Latvijas un Rīgas elektroenerģijas un siltumapgādes drošumu. Ja Latvijā netiktu atbalstīta koģenerācija, elektroenerģijas importa apjoms gadā varētu veidot līdz 45 – 55% no kopējā patēriņa, esot tikpat kritiskā importa atkarības situācijā kā Lietuva.
Koģenerācijas TEC ir arī izdevīgākais risinājums no investīciju viedokļa lielas jaudas iegūšanai: AER projekti, kas varētu nodrošināt līdzvērtīgas bāzes jaudas, ir dārgāki un līdz ar to radītu vēl lielāku OIK pieaugumu, ko izjustu visi patērētāji, jo brīvajā elektroenerģijas tirgū no šiem avotiem saražotā elektroenerģija nespēj konkurēt. Tāpēc arī AS „Latvenergo” ir izvēlējusies minēto ģenerācijas veidu, jo tas vismazāk ietekmēs OIK pieaugumu nākotnē.
Ivita Bidere
AS “Latvenergo”
Preses sekretāre
Tālr.: 67728809; 29279158
ivita.bidere@latvenergo.lv
