Klientu portāls elektrum.lv

Daugavas hidroelektrostacijas

Latvenergo koncerns lielu daļu saražotās elektroenerģijas iegūst trijās Latvijā lielākajās Daugavas HES, kas nodrošina videi draudzīgu elektroenerģijas ražošanas veidu, jo to darbināšanai izmanto atjaunīgu energoresursu – ūdeni.  

Lai arī Daugavas HES jauda ir liela, to spēja saražot elektroenerģiju ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā. Daugavas HES dod iespēju uzkrāt ūdeni un izstrādāt elektroenerģiju laikā, kad ir palielināts elektroenerģijas pieprasījums un cena. Savukārt ar pilnu jaudu Daugavas HES var darboties pavasara palu periodā, kas ilgst aptuveni vienu līdz diviem mēnešiem gadā. Palu laikā ūdens pieteces daudzums vairāk nekā 10 reizes pārsniedz pieteci mazūdens periodos – pamatā vasaras mēnešos. Palu laikā ir iespējams nosegt visu Latvenergo koncerna klientu elektroenerģijas pieprasījumu un pārpalikumu pārdot.  

2015. gadā kopumā Daugavas HES saražotas 1 805 GWh elektroenerģijas, kas veido 47 % no kopējā koncernā saražotā elektroenerģijas apjoma. Saražotais elektroenerģijas apjoms ir par 6 % mazāks nekā gadu iepriekš. Daugavas HES izstrādes apjoms 2015. gadā ir ievērojami zemāks nekā ilggadēji vidējā izstrāde, to noteica mazākā ūdens pietece Daugavā kopš 1976. gada.   

Latvenergo koncerns turpina veikt pakāpenisku nerekonstruēto Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanu. Rekonstrukcijas projektu galvenais mērķis ir nomainīt novecojušās hidroturbīnas, paaugstinot to uzstādīto jaudu, lietderības koeficientu un elektroenerģijas izstrādi gada griezumā, un tādējādi nodrošināt drošu, efektīvu, ilgstošu un konkurētspējīgu Daugavas HES darbību kopējā enerģētiskajā sistēmā un brīvajā elektroenerģijas tirgū.  

Kopumā no visiem 23 hidroagregātiem šobrīd ir modernizēti divpadsmit. Visu hidroagregātu rekonstrukcijas process varētu noslēgties 2022. gadā, un paredzēts, ka kopējās 11 nerekonstruēto hidroagregātu atjaunošanas izmaksas varētu pārsniegt EUR 200 miljonu.

  • Pļaviņu HES

    Latvijas energosistēmā Pļaviņu HES ir ļoti būtiska nozīme - ar desmit hidroagregātiem, kuru kopējā jauda ir 893,5  MWel, tā ir  lielākā hidroelektrostacija Baltijā un viena no lielākajām Eiropas Savienībā.

    Pļaviņu HES  sāka darboties 1968.gadā. Šī celtne ir savā ziņā unikāla – HES uzceļot, pirmo reizi praksē tika pierādīts, ka ir iespējams būvēt vidēja krituma  elektrostaciju uz mīkstas grunts.

    1991. – 2001. gadā veikta sešu hidroagregātu plānveida atjaunošana, bet rekonstrukcijas procesā no 2007. līdz 2010. gadam, atjauno vēl trīs hidroagregātus. Līdz ar hidroagregātu rekonstrukciju ir uzlabojušies arī stacijas lietderības koeficienti un attiecīgi arī no atjaunīgajiem resursiem izstrādātās enerģijas apjoms. 2013. gadā ir noslēgts līgums par divu Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstrukcijas veikšanu, kas uzsākta 2015. gada pavasarī un tiks pabeigta 2017. gada pavasarī.

    Pļaviņu HES ir veikta hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzības un kontroles mērietaišu modernizācija, ieviešot datorizētu sistēmu novērojumu datu savākšanai un apstrādei.

    2015. gadā Pļaviņu HES saražoja 1022 GWh elektroenerģijas, kas ir 57% no Daugavas hidroelektrostacijās saražotā.

  • Rīgas HES

    Rīgas HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu 1974.-1975. gadā un ir  jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām. Tajā ir uzstādīti 6 hidroagregāti ar kopējo jaudu 402 MW.

    Rīgas HES tāpat kā Pļaviņu HES ir darbināma sinhronā kompensatora  režīmā (regulējot spriegumu augstsprieguma elektrotīklos), kas pārvades sistēmas operatoram palīdz nodrošināt noteiktu sprieguma kvalitāti.

    Rīgas HES liela uzmanība tiek veltīta hidrotehnisko būvju drošumam – ir paaugstināta zemes dambja drošība, un pastāvīgi tiek veikta Rīgas HES būvju betona konstrukciju un virsmas atjaunošana.

    Par Rīgas HES hidroagregātu rekonstrukciju līgums noslēgts 2015. gada pavasarī.

    2015. gadā Rīgas HES saražo 433 GWh elektroenerģijas.

  • Ķeguma HES

    Ķeguma HES būvēja vēl pirmajā Latvijas neatkarības periodā, un 1939.gads, kad iedarbināja tā pirmo hidroagregātu,   ir uzskatāms par Latvijas enerģētikas aizsākumu,  ar ko sākās arī Latvenergo koncerna attīstības vēsture.

    Faktiski tā ir hidroelektrostaciju komplekss, jo sastāv no divām dažādos laika posmos celtām stacijām. Pirmā no tām atrodas Daugavas labajā krastā, savukārt  - kreisajā , uzstādot trīs jaunus hidroagregātus, uzbūvēja otru, kas darbu sāka 1979. gadā.

    1998.− 2001. gadā veikta Ķeguma pirmās stacijas visu četru hidroagregātu rekonstrukcija, kā arī automatizētas to vadības sistēmas.

    2014. gadā tika noslēgts līgums par Ķeguma HES trīs hidroagregātu rekonstrukcijas veikšanu, kura ir uzsākta 2015. gadā un tiks pabeigta 2018. gada pavasarī. 

    Ķeguma HES kopējā jauda ir 264 MW, un 2015. gadā tā kopumā saražo 350 GWh elektroenerģijas.

© AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana ir aizliegta.