Klientu portāls elektrum.lv

Par paliem

Nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus ledus iešanas brīdī, jo katru reizi situācija atšķiras, tāpēc var vilkt tikai aptuvenas paralēles starp laika apstākļu un iespējamā iznākuma cēloņsakarībām.

Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ledus segai Daugavā un sniega segas biezumam Latvijā, taču, lai novērtētu iespējamos palus, ir svarīgi vērot situāciju Baltkrievijas un Krievijas teritorijā, kur atrodas 2/3 no kopējā Daugavas baseina. Tāpēc Latvenergo ik dienas saņem informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par situāciju Daugavā – esošo un prognozējamo ūdens līmeni, aktuālos datus par tā izmaiņām, kā arī Baltkrievijas kolēģu aktuālās prognozes par iespējamajām ūdens līmeņa un sniega segas izmaiņām šajā valstī, kas tieši ietekmē arī rīcību Latvenergo hidroelektrostaciju darbu.

Pavasarī ledus iešanas brīdī Latvijā ir iespējami divi scenāriji, kādos attīstīsies sniega segas kušana. Pirmajā, labvēlīgākajā no tiem, pie vienmērīgas temperatūras paaugstināšanās ledus un sniegs kūst lēnām, zemei pakāpeniski ļaujot uzsūkt daļu ūdens. Savukārt nelabvēlīgais variants paredz, ka, temperatūrai strauji paaugstinoties, zeme nepagūst atkust un kūstošā ledus masai ūdenī pievienojas upes krastos kūstošā sniega masa.

Būtiski, lai siltais laiks vispirms iestājas Latvijā un tikai pēc tam Baltkrievijā, jo šādi iespējams pakāpeniski izstrādāt visu Daugavas baseinā sakrājušos ūdens daudzumu. Strauja sniega un ledus kušana vispirms Baltkrievijā var radīt ledus sablīvējumus Daugavā, kas veidotu dabiskus upes nosprostojumus, ceļot ūdens līmeni.

Lielai ledus masai kūstot un veidojot aktīvu straumi, vislielākos draudus rada vižņi – zem ūdens peldošie ledus gabali, kas ievērojami apgrūtina upes straumes plūdumu. Arī fakts, ka zeme upes krastos ir sasalusi dziļā slānī, var radīt pamatu bažām par iespējamajiem plūdiem.

Operatīvo hidroloģisko situāciju Latvijas upēs, tajā skaitā Daugavā pie Pļaviņām, iespējams aplūkot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā (jāievēro, ka ūdens līmeņa dati ir doti virs novērošanas stacijas nulles atzīmes, kas atrodama katras stacijas informācijā).

© AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana ir aizliegta.