Klientu portāls elektrum.lv

Balto stārķu aizsardzība

Latvenergo koncerna rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un darbības ietekmes mazināšanu uz bioloģisko daudzveidību ir viens no koncerna Vides politikas pamatprincipiem. Savā darbībā koncerns plāno un realizē pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Viens no virzieniem ir balto stārķu aizsardzība.

Buklets: Balto stārķu aizsardzība Latvenergo koncernā

  • No 2005. gada Latvenergo koncernā ir izstrādāta kārtība rīcībai ar balto stārķu ligzdām

    Kopš 2005.gada AS "Sadales tīkls" rīcības balto stārķu ligzdu noņemšanai vai indivīda traucēšanai ir noteiktas iekšējā dokumentā – "Kārtība, kas nosaka rīcības baltā stārķa ligzdas noņemšanas vai indivīda traucēšanas gadījumos". Šī kārtība ir izstrādāta, ievērojot normatīvo aktu prasības, saskaņota ar ornitologiem un vides institūcijām, ir ieviesta un veiksmīgi darbojas uzņēmumā jau vairākus gadus. Dabas aizsardzības pārvalde ir izsniegusi "Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas atļauju", atbilstoši kuras nosacījumiem AS "Sadales tīkls" ir tiesīgs noņemt stārķu ligzdas.

    Stārķu ligzdošana uz elektropārvades līniju balstiem veicina elektrolīnijas vadu koroziju, samazina vadu mehānisko izturību, bieži izraisot vadu pārrāvumus un elektroenerģijas piegādes traucējumus. No ligzdas izkritušie zari var izraisīt īssavienojumu un radīt elektropārvades līnijas bojājumus. Gada laikā balto stārķu ligzdošana izraisa aptuveni 2500 elektropārvades līniju bojājumu Latvijā. Liela un nestabila stārķu ligzda apdraud arī iedzīvotājus, it īpaši, ja balsts atrodas apdzīvotā vietā un dzīvojamo ēku tuvumā. Nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā ligzda var nogāzties, radot apdraudējumu cilvēkiem. Ja bīstamā ligzda netiek savlaicīgi noņemta, tā var kļūt par iemeslu arī stārķa mazuļu vai olu bojāejai. 

  • Uz elektrolīniju balstiem atrodas 70,6% balto stārķu ligzdu

    AS „Latvenergo” sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību (LOB) jau ceturto gadu turpina baltā stārķa monitoringu Latvijā, kopumā apsekojot 16 parauglaukumus. Arī 2014. gadā visvairāk ligzdu – 70,6 % – atrodas uz elektroenerģijas balstiem, no tām vairāk nekā pusi stārķi paši izveidojuši bez cilvēku līdzdalības.Tas ir par 1,5 % mazāk nekā 2013. gadā (72,1 %), secināts Latvijas Ornitoloģijas biedrības pētījumā „Baltā stārķa monitorings”. Visus iepriekšējos gadus ir bijis vērojams šādu ligzdu skaita pieaugums. Kopumā visvairāk – 56,5 % – ir ligzdu, ko stārķi uzbūvējuši uz balstiem bez cilvēka palīdzības (2012. gadā – 62,7 %, 2013. gadā – 64,1 %). Vairāku gadu garumā, pavasarī atjaunojot savu mājvietu, baltais stārķis izveido ievērojamu biezuma ligzdu, kuras svars var sasniegt no 500 kg līdz pat 2 t. Tā ir liela papildu slodze balstam, kas netiek paredzēta, projektējot elektropārvades līnijas. 

  • Iekārtu apsekošana un sadzīvošana ar balto stārķu izraisītiem elektroapgādes traucējumiem

    AS "Sadales tīkls" speciālisti, veicot regulāru elektroiekārtu apsekošanu, konstatē iekārtas defektus, ko izraisa baltā stārķa ligzdas. Ja balsts ir bojāts un nespēj noturēt slodzi, kā arī pievienotās elektrolīnijas ir bojātas, stārķa ligzda ir jānoņem, lai pasargātu gan cilvēku, gan pašu stārķi. Arī tad, ja balsts ir labā stāvoklī, bet ligzda ir nestabila un sasvērusies, tā ir jānoņem, jo šāda ligzda var būt bīstama gan cilvēku, gan stārķu dzīvībai.

    Ļoti bīstama ir situācija, kad ligzda uzbūvēta 20kV elektropārvades līnijā, jo stiprāka lietus gadījumā var notikt vidējā sprieguma līnijas pārklāšanās un var sadegt ligzda kopā ar indivīdiem un balsts, uz kura atrodas ligzda. Par ligzdu noņemšanu tiek informēta Dabas aizsardzības pārvaldes attiecīgā reģionālā administrācija.

    Demontējot vecās elektropārvades līnijas, AS "Sadales tīkls" ir jālikvidē visi balsti, arī tie, uz kuriem atrodas stārķu ligzdas. Pēc elektropārvades līnijas demontāžas atstātais balsts ar stārķa ligzdu ir nestabils un apdraud iedzīvotāju drošību un stārķa dzīvību. AS "Sadales tīkls" speciālisti pirms balsta demontāžas, ja demontējamais balsts ar stārķa ligzdu atrodas apdzīvotas mājas pagalmā vai tam blakus esošā teritorijā, izskaidro mājas iedzīvotājiem apstākļus un riskus, ko rada vecs balsts un stārķa ligzda uz tā, un organizē šo darbu saskaņošanu. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks nepiekrīt balsta un stārķa ligzdas demontāžai, tiek slēgts līgums par balsta pārdošanu.

    Noņemot ligzdas ārpus stārķu ligzdošanas perioda (no 1.septembra līdz 31.martam), netiek nodarīts kaitējums putnu populācijai, jo stārķis, atgriežoties no siltajām zemēm, ātri vien uzvij jaunu ligzdu izraudzītajā vietā.

  • Ligzdu noņemšana un stārķu traucēšana ligzdošanas periodā

    Stārķu ligzdošanas periodā (no 01.aprīļa līdz 31.augustam) AS "Sadales tīkls" neveic elektrolīniju plānveida remontus, kas var nodarīt kaitējumu stārķiem. Tomēr stārķu rosība bieži vien izraisa elektropārvades līniju bojājumus, kurus novērš tā, lai nenodarītu kaitējumu pašam stārķim un tā mazuļiem. Ja ligzda, kuras dēļ noticis atslēgums, ir apdzīvota, elektroenerģijas piegādi patērētājam atjauno, iespēju robežās netraucējot stārķus. Ja ligzda nav apdzīvota, to noņem, lai atjaunotu elektroenerģijas piegādi lietotājiem. Par katru no elektropārvades līnijas balsta ligzdas noņemšanas vai elektroietaisēs miruša stārķa atrašanas gadījumu tiek sastādīts akts. 

  • Pamatņu uzstādīšana

    Vietās, kur putni aktīvi meklē iespējas jaunu ligzdu izbūvei, AS „Sadales tīkls” reizēm uzstāda darbinieku veidotas pamatnes, kas ļauj pacelt ligzdu virs vadiem un samazināt stārķu bojāeju un to ligzdošanas izraisītos bojājumus. Šis pasākums ir brīvprātīga iniciatīva. Ņemot vērā, ka pamatnes rada ievērojamu papildu slodzi balstiem, pamatnes uzstāda tikai atsevišķos gadījumos.

  • Baltais stārķis īpaši aizsargājamas putnu sugas pārstāvis

    Baltais stārķis (Ciconia ciconia) ir īpaši aizsargājamas putnu sugas pārstāvis, kas iekļauts Starptautiskās dabas aizsardzības savienības Sarkanajā grāmatā un Latvijā īpaši aizsargājamo putnu sarakstā. Ir aizliegts bez vides institūciju atļaujas mērķtiecīgi ķert un nogalināt stārķus, apzināti traucēt stārķus, postīt vai pārvietot stārķu ligzdas, iznīcināt olas. Baltais stārķis Latvijā ierodas marta beigās, aprīļa sākumā un aizlido augusta beigās, septembra sākumā. Tradicionāli liela daļa balto stārķu ligzdu pamatņu bija cilvēku būvētas. Piemēram, 1934. gadā lielāko daļu ligzdu (87%) palīdzējuši veidot cilvēki. Agrāk gandrīz visas stārķu ligzdas atradās kokos, kur to pamatus parasti bija izbūvējis cilvēks. Tomēr laika gaitā, samazinoties cilvēka veidoto ligzdošanas vietu skaitam, stārķi bija spiesti meklēt citas ligzdošanas vietas. Arvien vairāk par ligzdas būvēšanas vietu baltie stārķi sākuši izvēlēties elektropārvades līniju balstus. Tas nereti izraisa nepatīkamas sekas gan pašiem putniem, tiem ejot bojā vai savainojoties, gan cilvēkiem, radot elektroenerģijas piegādes traucējumus.

  • Svarīgi ievērot un zināt!

    Stingri aizliegts patvaļīgi veikt stārķu ligzdu noņemšanu no elektropārvades līniju balstiem vai mākslīgu ligzdu pamatņu uzstādīšanu tajos!  Par potenciāli bīstamām balto stārķu ligzdām, kas apdraud elektroapgādi vai stārķa dzīvību, ziņot AS "Sadales tīkls" pa tālruni 80200404. AS "Sadales tīkls" aicina iedzīvotājus iesaistīties balto stārķu populācijas saglabāšanā un palīdzēt stārķiem veidot ligzdas, uzstādot mākslīgas pamatnes putniem drošās vietās. Izvairoties no pamatnes novietošanas elektropārvades līniju tuvumā, Jūs pasargāsiet stārķus un to mazuļus no bojāejas!

© AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana ir aizliegta.