Klientu portāls elektrum.lv

AS "Latvenergo” pēta ceļotājzivju dabiskās atražošanās iespējas Daugavā

14.11.2016

AS „Latvenergo” trešo gadu īsteno izpētes projektu par ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanās iespēju atjaunošanu Daugavā augšpus Rīgas HES.

Viena no izpētes projekta sastāvdaļām ir Ogres upe, kas vēsturiski ir bijusi lašu nārsta upe. Lašu uzvedības novērošanas izpēte tajā uzsākta 2014.gadā. Projekta mērķis bija noskaidrot ceļotājzivju Atlantijas lašu uzvedību nārsta fvietās, kur šīs sugas zivis bija nārstojušas pirms vairākiem gadu desmitiem. Laši nārsto upju krāčainās vietās ar tīru oļu klātu gultni. Lašu mātīte ar asti izrok oļos vairākas bedrītes – „ligzdas”, kurās iznērš kopā ap 10 tūkstošiem ikru, un tos apaugļo tēviņi. Ikru attīstība ilgst visu ziemu, un izšķīlušies mazuļi izlien no grunts tikai maija sākumā. Laša mazuļi visa saldūdens perioda laikā dzīvo upju seklos krāčainos posmos, netālu no nārsta ligzdas vietas, kur tie izšķīlušies no ikriem.

Ņemot vērā, ka projekta attīstībai ilgtermiņā ir būtisks citu ieinteresēto pušu atbalsts, šogad AS „Latvenergo” par izpētes projektu informē arī pašvaldības, kuru teritorijā atrodas Ogres upes izpētes posms. 1. novembrī Ogres novada pašvaldība, atbalstot AS „Latvenergo” uzsākto projektu, organizēja izglītojošu semināru skolēniem. Tajā biologs Māris Olte stāstīja par mazo upju kopšanu, straujteču izveidi un lašu nārstu. Vienlaikus arī AS „Latvenergo” informēja skolēnus par lašu izpētes projektu. 

Māris Kuņickis, AS „Latvenergo” Ražošanas direktors: „Jau ilgāku laiku notiek priekšizpētes darbi, lai noskaidrotu, vai Daugavā ir iespējams atjaunot zivju dabisko migrāciju. Mēs redzam daudz labu piemēru pasaulē, tādēļ vēlamies zivju resursu atjaunošanā tuvoties labākajai praksei, lai pēc iespējas saglabātu bioloģisko daudzveidību. Zinātniskajā projektā esam iesaistījuši arī ārvalstu ekspertus, kuri pētnieciskajā sadaļā palīdz novērtēt gan īstenojamos praktiskos soļus, gan rezultātus.”

Kopumā projekta noslēgumā plānots iegūt datus, kas ļaus precīzāk plānot tālākos pasākumus ceļotājzivju migrācijas un dabiskās atražošanas atjaunošanai, kā arī  mūsdienu pētniecības metode var sniegt vairāk informācijas zivju ceļu izbūves vai citu iespējamo pasākumu (piemēram, ceļotājzivju vaislinieku pārvešana uz nārsta vietām) lietderīguma novērtēšanai.

Pasaules prakse liecina, ka arvien vairāk tiek meklēti risinājumi, kā upēs, uz kurām ir izbūvētas hidroelektrostacijas, atjaunot dabisko zivju resursu atjaunošanu, lai saglabātu dabas bioloģisko daudzveidību. AS „Latvenergo” plāno turpināt izpēti, ielaižot ceļotājzivju mazuļus tiem piemērotās upēs augšpus Rīgas HES, kā arī veikt pasākumus, kas palīdzēs ceļotājzivīm nārstot efektīvāk, piemēram, uzlabojot ceļotājzivīm piemērotu Daugavas baseina upju stāvokli. 

Projekta priekšizpēte 2013. – 2016.:

  • Daugavas upe un tās pietekas līdz HES izbūvei bija pieejamas dažādu sugu ceļotājzivīm, t. sk. lasim, taimiņam, vimbai, upes nēģim. Projekta sākumā BIOR eksperti apkopoja vēsturiskos datus, veica potenciālo ceļotājzivju nārsta vietu izpēti Daugavā un tās pietekās posmā līdz Ķeguma HES. Secinājumos speciālisti izdalīja atsevišķus posmus, kur saglabājušies ceļotājzivīm piemēroti biotopi. Savukārt ārzemju eksperti izvērtēja iespējamos risinājumus zivju migrācijas atjaunošanai, tai skaitā zivju ceļu izbūvi, zivju pārvadāšanu pāri aizsprostiem, nārsta vietu izveidi.
  • Pēc šīs izpētes sekoja nākamais posms, kad 2014. gada rudenī AS „Latvenergo” ar ārzemju zinātniekiem un Vides risinājumu institūtu sāka Atlantijas laša uzvedības izpēti ar telemetrijas metodi Ogres upē. Šim nolūkam Ogres upē augšpus Ogres HES un Rīgas HES ūdenskrātuvē ielaisti 18 Daugavas upē lejpus Rīgas HES noķertu Baltijas lašu. Katras zivs ķermenī tika ievietots  neliela izmēra radiosignāla raidītājs, līdz ar to, izmantojot radiosignāla uztvērējus, varēja noteikt zivju atrašanās vietas un sekot to migrācijai. 2014. gada rudens periodā Ogres upē bija novērota netipiski augsta ūdens pietece un augsts ūdens līmenis. Lai arī plūdi lika mainīt izpētes plānus, pētniekiem bija iespēja iegūt citus noderīgus secinājumus, piemēram, to, ka lašu migrācija uz jūru caur Rīgas HES hidroagregātiem ir iespējama un nebūt nenozīmē zivju bojāeju.
  • Projekta gaitā AS „Latvenergo” pēta, kā ceļotājzivju migrācijas jautājumus risina citviet pasaulē. Uzņēmuma speciālisti iepazina ceļotājzivju migrācijas un dabiskās zivju resursu atražošanas praksi un risinājuma piemērus Zviedrijā.

Ivita Bidere

AS “Latvenergo”
Preses sekretāre
Tālr.: 67728809; 29279158
ivita.bidere@latvenergo.lv

© AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana ir aizliegta.