Klientu portāls elektrum.lv

Komentārs par elektroenerģijas cenu 6. nedēļā

13.02.2017

Aizvadītās nedēļas aukstuma vilnis Ziemeļvalstīs un Baltijā noteica pieaugošu cenu dinamiku, Baltijas valstīs vidējai elektroenerģijas cenai pieaugot par aptuveni 14 % un sasniedzot 40,81 EUR/MWh. Lietuvā un Latvijā cenu līmenis ir atkārtoti izlīdzinājies un sasniedzis 40,85 EUR/MWh, tādējādi abās valstīs novērojams 12 % cenas pieaugums. Igaunijā savukārt cenas pieaugums sasniedzis 17 %, pakāpjoties līdz 40,73 EUR/MWh. Lai gan nozīmīgākais cenu kāpuma faktors bija salīdzinoši straujš temperatūras kritums visā NordPool biržas tirdzniecības reģionā, tomēr arī pārvades starpsavienojumu ierobežotā pieejamība veicināja cenas kāpumu Baltijā. Neplānots atslēgums 24 stundu garumā tika novērots NordBalt pārvades starpsavienojumā, kā arī joprojām visas nedēļas garumā bija ierobežota elektroenerģijas pieejamība no Baltkrievijas.

Aukstums veicinājis arī elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, un tas Baltijā kopumā sasniedzis 590 GWh, kas ir par 5 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Būtiskākais pieaugums novērots Igaunijā, kur patēriņa apjoms sasniedzis 200 GWh, kas ir par 10 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā savukārt apjoms sasniedzis 163 GWh (5 % pieaugums), bet Lietuvā – 226 GWh (2 % pieaugums).

Nozīmīgi pieaudzis arī izstrādātās elektroenerģijas apjoms Baltijā – par 9 % līdz 487 GWh. Vislielāko procentuālo pieaugumu uzrādījusi Lietuva, izstrādātajam elektroenerģijas apjomam palielinoties par 56 %, tomēr izstrādātais apjoms joprojām bija salīdzinoši zems Baltijas valstu kontekstā – 58 GWh.  Latvijā arī būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde – par 16 % līdz 182 GWh, kas ir otrs labākais rādītājs šajā gadā nedēļas griezumā. To nodrošināja ievērojamais Rīgas TEC izstrādes pieaugums, saražojot aptuveni 109 GWh elektroenerģijas, kas ir par 43 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Šāds izstrādes apjoms veido aptuveni 67 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī, kā arī spēj veiksmīgi nosegt sezonāli raksturīgo Daugavas HES izstrādes apjoma samazinājumu un tādējādi ierobežot cenu pieaugumu. Igaunijā savukārt izstrādes apjoms samazinājies par 3 % un sasniedzis 246 GWh, tomēr tā joprojām spēja saražot par 23 % vairāk elektroenerģijas, nekā valstī patērēts. Arī Latvija joprojām pilnībā spējusi nodrošināt iekšzemes patēriņu, saražojot par 12% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts. Lietuvā savukārt saražotais elektroenerģijas apjoms bijis vien 26 % attiecībā pret patērēto apjomu.  

Līdz ar to, ka Baltijas valstīs izstrāde pieaugusi straujāk nekā patēriņš, uzlabojusies arī kopējā bilance, visās valstīs kopumā izstrādājot 83 % no kopējā reģiona patēriņa.

Ivita Bidere

AS “Latvenergo”
Preses sekretāre
Tālr.: 67728809; 29279158
ivita.bidere@latvenergo.lv

© AS "Latvenergo" mājas lapas satura kopēšana un pārpublicēšana ir aizliegta.